Turklāt, ja patiesībai atbilst Valsts kontroles aprēķini, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkstošus latu mēnesī, izrādās, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Kā izriet no «Parex bankas» datiem, kas nonākuši «Baltic Screen» rīcībā, 2007. gadā Valērijs Kargins procentos saņēmis vismaz 3,35 miljonus latu, bet 2008. gadā — vismaz 2,52 miljonus latu. Viktoram Krasovickim šīs summas bijušas attiecīgi 1,24 miljoni latu un 0,76 miljoni latu, bet viņa bijusī dzīvesbiedre, «Parex» līdzdibinātāja Ņina Kondratjeva, 2007. gadā saņēmusi 2,1 miljonu latu un 2008. gadā — 1,67 miljonus latu.

Šīs summas bankas dibinātāji saņēmuši, pamatojoties uz vēl 1995. gadā ar pašu vadīto banku noslēgtiem depozītu līgumiem, kas paredzēja, ka par naudas līdzekļiem, kuri bankā tiek noguldīti uz vairāk nekā 37 gadu termiņu, tiek maksāti 24 procenti gadā.

Turklāt visiem trim noguldītājiem bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā, savukārt procenti par depozītu, gluži kā alga ik mēnesi, ieskaitīti trijotnes kontos.

Savukārt no nule publiskotiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem izriet, ka Kargins un Krasovickis ir gan bijuši bankas amatpersonas, taču ļoti tālredzīgi nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi.

Līdz ar to VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Arī pašlaik, jau esot valsts īpašumā, «Parex banka» uzskata, ka 1995. gadā noslēgto Kargina, Krasovicka un Kondratjevas depozītlīgumu noteikumi bijuši atbilstoši toreizējai tirgus situācijai.

Turklāt interesanti, ka VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei šādu viedokli rakstiski apliecinājis bankas valdes loceklis Roberts Stuģis, kurš Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pakļautībā «Parex bankā» saskaņā ar tās datiem strādājis jau kopš 2001. gada.

Kā zināms, kopš pagājušā gada novembra bijušo baņķieru depozītprocentu likme samazināta no 24 uz 14 procentiem gadā. Likmes tālākai samazināšanai viņi kategoriski nepiekrīt.

Ar VID atzinuma pilnu tekstu par Valērija Kargina un Viktora Krasovicka sekmīgo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas par saviem depozītnoguldījumiem var iepazīties www.kargins.com.
 

Tweet