Strautiņš uzsvēra, ka pieņemtās nodokļu izmaiņas nebija optimālas, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa pacelšana no 23% līdz 26% «nav traģiskākais, ko ir piedzīvojuši Latvijas uzņēmēji». Viņaprāt iepriekšējo gadu straujais algu kāpums vairāk apdraudēja uzņēmēju darbību un bija tiem mokošāks.

Viņš prognozēja, ka nākamgad Latvijas eksports būs lielāks nekā šogad un, iespējams, pozitīvā bilance būs mērāma pat ar divciparu skaitli.

Ekonomista skatījumā Latvija patlaban ir ļoti laba vieta eksporta preču un pakalpojumu radīšanai, jo, piemēram, algas Latvijā ir piecas reizes zemākas nekā Vācijā vai Ziemeļvalstīs, bet ražīguma līmenis esot atkarīgs no pašiem uzņēmējiem un viņu spējām to paaugstināt.

Strautiņš paredz, ka to daļu, ko Latvijas iekšzemes kopprodukts zaudēja no pieprasījuma krituma starptautiskajos tirgos, mūsu eksportētājiem visai drīz izdosies atgūt, jo viņi pierādījuši, ka spēj strādāt dažādos apstākļos. Augstākais eksporta apjoms esot bijis 2008.gadā, kad arī algas bija sasniegušas savu augstāko līmeni.

Ekonomists uzsvēra, ka viņam ir grūti prognozēt, kas notiks Latvijas ekonomikā, jo tā vienlīdz varot aiziet uz abām pusēm - augšup vai lejup.

«Paies vēl daži mēneši, un Latvija būs sabojājusi daudzu cilvēku reputācijas,» teica Strautiņš, runājot par starptautisko ekspertu izteiktajām prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību.

Ekonomists paredz, ka nākamgad uzlabosies arī kreditēšana, jo būs daudz labu projektu, ko bankām kreditēt.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka bankas ir ieinteresētas atsāk aktīvāku kreditēšanu, jo tas ir viņu biznesa pamats. «Jo mazāk bankas aizdos ekonomiku velkošajiem projektiem, jo mazākas būs to izredzes atgūt iepriekš aizdotos kredītus, un to bankas saprot,» pēc semināra žurnālistiem sacīja Strautiņš, apgalvojot, ka jau tagad ir jūtama banku attieksmes maiņa.

Strautiņš arī noliedza izskanējušos argumentus, ka Latviju pamet kvalificētais un profesionālais darbaspēks. «Labākā darbaspēka daļa paliek, ko pierāda tas, ka viņiem joprojām ir darbs Latvijā,» pauda ekonomists.

Strautiņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībā pieaugošais pesimisms rada ne tikai subjektīvas izjūtas, bet nodara arī kaitējumu Latvijas ekonomikai. Viņaprāt, pesimisms kolektīvā līmenī var mudināt pieņemt nepareizus lēmumus, un lata devalvācija nebūtu sliktākais no tiem. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar