Premjers: reformas valstī ir gājušas pareizā virzienā

Viņš pastāstīja, ka liela daļa reformu, lai arī ne bez problēmām, jau ir notikušas un gan veselības aprūpē, gan izglītībā ir definēti reformas mērķi arī tālākajiem gadiem, pie kuriem darbs tiks turpināts.

«Reformu principi - veselībā «māsterplāns» un izglītībā «nauda seko skolēnam» - ir zināmi jau kopš 90.gadiem. Ir konkrēti dokumenti arī no 2004.gada, kur viss ir precīzi aprakstīts, kā ir jāvirzās uz priekšu. Taču problēma bija tā, ka neviens kaut kā nevēlējās to darīt, lai arī zināja, kas jādara. Ir tāds teiciens - reforma sākas tur, kur beidzas nauda. Tā diemžēl tas arī šajā gadījumā notika. Tā vietā, lai šīs reformas īstenotu laikā, kad bija ekonomiskā izaugsme un tās varēja īstenot pakāpeniski, vairāk domājot par dažādiem kompensācijas mehānismiem, tas netika izdarīts. Tādējādi to visu vajadzēja darīt paātrinātā tempā, krīzes apstākļos,» klāstīja premjers.

«Šīs reformas ir īstenotas atbilstoši tiem principiem, par ko jau sen bija skaidrība. No šī viedokļa var teikt, ka reformas ir gājušas pareizajā virzienā. Vismaz bija labi, ka visi šie plāni bija sen jau izveidoti, mums tikai atlika tos atrast, nopūst putekļus un īstenot. Ja vēl krīzes laikā šie plāni būtu jāizveido, varbūt situācija būtu daudz sarežģītāka,» atzina Dombrovskis.

Savukārt valsts pārvaldē, pēc premjera domām, vairāk īstenota optimizācija, nevis reforma. «Jāpiekrīt, ka viss veiktais, vairāk ir optimizācijas pasākumi - vidēji par 30% samazināti ministriju centrālie aparāti, aģentūru skaits ir samazināts uz pusi. Šādus mērķus mēs izvirzījām, un mēs tos arī esam izpildījuši. Šī optimizācija principā vēl turpināsies. Dati līdz galam vēl nav apkopoti, bet aptuveni pagājušā gada laikā sabiedriskais sektors ir samazināts aptuveni par 13 tūkstošiem štatu vietu,» klāstīja Dombrovskis.

Viņš gan atzina, ka būtu bijis pareizāk sabiedrisko sektoru samazināt ekonomikas izaugsmes laikos, jo tajā brīdī privātajā sektorā ļoti pietrūka darbinieku. «Taču, kā mēs zinām, notika tieši pretējais - treknajos gados sabiedriskais sektors uzblīda. Un tad krīzes laikos izrādījās, ka mēs nemaz nevaram atļauties uzturēt tik lielu sabiedrisko sektoru,» teica valdības vadītājs.

Dombrovskis atgādināja, ka, veidojot budžetu 2010.gadam, valdība izmantoja funkciju analīzes pieeju. «Agrāk šāda rīka valdības rīcībā pat nebija. Esmu veidojis vairākus iepriekšējos budžetus - 2003. un 2004.gada budžetu. Varu salīdzināt, ka šis rīks tiešām ļauj daudz labāk un sīkāk analizēt pieņemamos lēmumus,» minēja premjers.

Uz jautājumu, kādēļ ar budžetu ir tik daudz neapmierināto, premjers atbildēja, ka, samazinot finansējumu, citi varianti nemaz nav iespējami. «Kad samazina budžetu, visi ir neapmierināti. Retorika tajā brīdī ir tāda, ka budžetu, protams, vajag samazināt, bet vajag samazināt kaut kur citur, nevis pie mums. Un, ja samazina pie mums, tas nozīmē, ka tā nav nekāda reforma, bet mehāniska griešana. Tā kā budžets ir mazināts visur, retorika ir tāda, kā teicu,» norādīja Dombrovskis. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar