Kādus riskus savulaik uzņēmās valsts, pārņemot «Parex»?
Piektdiena, 12. februāris (2010) 13:49 | Komentāri: (32)
Gatavojoties pārņemt «Parex banku», Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdināja toreizējo premjerministru Ivaru Godmani (LPP/LC) un Latvijas Banku par riskiem, kādi var sekot, ja banku pārņems.

![]() |
Foto: Lita Krone/LETA
Šo komisijas vēstuli nule kā atslepenojusi Valsts kontrole.
FKTK brīdināja, ka valstij kļūstot par bankas akciju kontrolpaketes īpašnieku, finansiālā ziņā tā uzņemas risku zaudēt līdzekļus, kuri tiks ieguldīti akciju kontrolpaketes iegādes procesā.
Turklāt uz to brīdi 60% bankas noguldītāju bija nerezidenti un likviditātes zaudēšanas risks būtiski pieaugs, ja no bankas vadības tiks atbrīvotas personas, kas nodrošina sadarbību ar šiem klientiem.
Tāpat, pārņemot banku, valsts uzņēmās divu veidu reputācijas riskus. Pirmkārt, bankai 60% ir nerezidentu, bankas klienti ir iekļauti starptautiski izmantotos aizdomīgo klientu sarakstos un apsūdzēti krāpnieciskos finanšu darījumos. Otrkārt, banka var bankrotēt, neskatoties uz veiktajiem darījumiem.
Valdībai arī vajadzēja apzināties risku, ka bankai ilgstoši neizdosies atrast finansiāli stabilu investoru, kas nodrošinās bankas darbību bez valsts līdzdalības.
FKTK arī brīdināja valdību, ka gadījumā, ja banka tomēr kļūst maksātnespējīga, tad trīs mēnešu laikā noguldītājiem būs jāizmaksā 600 miljonus latu.
| VĒL PAR TĒMU: | Parex bankas pārņemšana |

| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(32) |
Bankas, pa burbuli laist, var citās vietās. Paskatījos ASV naudas pulkstenī un tur rāda $12,268,313,802,002 ārējo valsts parādu. Kad mēs būsim ar tādiem cipariem, tad visi turēs mutes, jo tik lielu parādnieku, nevar laist gaļā, bet jāļauj rušināt tālāk. Patiesībā, mums un citur, ir lielas problēmas ar komercbankām. Nedrīkst būt banka, spekulatīvās peļņas instruments, bet jāapkalpo naudas plūsmas kopējam labumam un pa cietiem procentiem. Tieši uz to visi iekrita un mēs arī...
Ja tu par iekšējo PSRS valūtu un Godmaņa - Repšes benefici ar tiem naudas vagoniem, nemaz tik vienkārši nav, kā izskatās no malas. Oficiāli, tas «koka rublis» bija ar dolāra un citu valūtu segumu nodrošināts, pēc tā laika apmaiņas kursa. Ja neviļ atmiņa, kaut kādas 64 – 66 kapeikas pret vienu dolāru. Ja dabūji ārzemju komandējumu, vai kā citādi brauci uz ārzemēm, tev zināmu daudzumu ļāva apmainīt. - Ja uz tiem mūsu valūtas spečukiem skatāmies, sanāk viņi atdeva cieto valūtu. Nekādas uzkrājumu normas nebija noteiktas un mēs jau bijām aizrobeža. Domāju, tur bija labs veikals un ar Parex banku nav savādāk. Kad valsts viņu pārņēma, pagājušajā gadā, Krievijas biznesa portālos, ar atvieglojumu uzelpoja. Tas naudas sūknis bija ciet.. - Par Zimbabwes dolāru, nu tā – viņi ir tālu un Āfrikā, bet visus gadus, Itālija pa to pašu ceļu gāja un savai lirai nulles drukāja klāt nešauboties. Patiesībā, mums nav lielas manevra iespējas, ja taisām ar naudu pekstiņus, būs VAĻENOK variants, ja nedarīsim neko, nonāksim pelēkā zonā. Nav liels optimisms, ka līdz 2014. gadam, sakārtosim ekonomiku, lai tiktu pie «koka €». - Nupat bija tas lielais burziņš un sprieda par Grieķiju un citiem no «PIG» grupas. Formāli parunāja, bet naudu nesola. Gaida, lai grieķi, paši savus maksājumus sakārto un taisa tādas pašas griešanas, kā pie mums. - Tiesa, izlasīju vācu lapās, ka Vācijā to lietu neņem nopietni un vācieši pasaka viennozīmīgi – doma ir laba, bet vai grieķi to gribēs un darīt. Tur balstījās uz tautas mentalitāti un pieeju dzīvei. Viņi, drīzāk uztaisīs nemierus, ne klausīs padomiem, no malas.Līdzīgi ir Spānijā, Portugālē un Īrijā. Ja nesanāks, būs jāpiešķir skanošo, bet visiem ir problēmas un liekas naudas nav. - Bankas, pa burbuli laist, var citās vietās. Paskatījos ASV naudas pulkstenī un tur rāda $12,268,313,802,002 ārējo val
kāpēcpērkam Ķīnā ražotas preces? Ķīna tāds Godmanis un visi Kargini sen būtu tiesāti un publiski nošauti stadionā.
Piekrītu. Tikai VAĻENOK versijā lats no brīvi konvertējamas valūtas pārvēršas par iekšējā lietojuma naudaszīmi, par "koka rubuļa" Latvijas variantu.(Padomju laikos bija vēl konvertējamais invalūtas rublis un bezskaidras naudas norēķinu rublis - diezgan sarežģīts ekonomikas pārvaldes mehānisms) Bet tā kā mūsu imports hroniski ievērojami pārsniedz eksporu, tad VAĻENOK ieteiktais kurss 1 Ls=10 eiro nu nekādi nevar novest pie Luksemburgas un Šveices varianta - lata vienīgais segums ir LB rīcībā esošā ārzemju valūta! (Starp citu, kāpēc Repšem un Godmanim 90. gados nepiešuva bumbas par ārzemju valūtas uzdāvināšanu citai valstij? Atceries "naudas vagona afēru? Tie rubļi taču bija Krievijas CB oficiāls maksāšanas līdzeklis un tos izmantoja kā maksāšanas līdzekli praktiski visā bijušās PSRS teritorijā.) Rezultātā ātri vien mēs vairs nespēsim nopirkt nevienu importa preci. Arī tagad, ja valsts regulāri nedabūs starptautiskus aizdevumus, notiks tas pats - sākumā parasta devalvācija, pēc tam Zimbabves variants! Šodien izlasīju tādu pamācošu ziņu nākošu iz SVF . Šo runasvīri Indijā John Lipsky un William Poole nākuši klajā ar atziņu, ka turpmāk vairs nedrīkst glābt problemātiskās bankas - ja iet pa burbuli, lai iet! Jo tā glābšana makroekonomikai nodara lielāku skādi nekā bankroti.
Par to kursu, var visādi runāt, kā tas VAĻENOK saka. Protams, ja grib visus uzmest, var algas nesamazināt un uzlikt ieceļošanas ierobežojumus un darba atļaujas ārzemniekiem anulēt. Kāda būs reakcija, pats saproti. Dažas valstis, tādu politiku piekopj un kaut kā izdzīvo. - Ja Eiropā, tad Luksemburgā un Šveicē, ir palielas algas un īsta pamatojuma nav. Nav būtībā svarīgi, vai liela alga, vai valūtas kurss uzskrūvēts. Ķeizara laikā, bija naudas vērtība cita un neviens neuztraucās. Par 5000 rubļiem, varēja labu zemnieku saimniecību nopirkt.. - Šeit ir cita problēma un ka aiz tiem nerezidentiem stāv primitīvi naudas atmazgātāji un caur Latviju tika simtiem miljardi Krievijas un Ukrainas naudas atmazgāts un tā ir cita dziesma. Nav nekāda pamata domāt, ka tie K&K nebija tajā pašā buntītē iekšā un neapnesa krietnu čunguru savas naudas, caur trešajām valstīm pa riņķi un tagad tēlo svētās govis. - Lai pārņemtu kādu banku, bija jābūt pamatīgiem argumentiem, jeb noziedzīgai norunai aizkulisēs. Katrā ziņā, nav pamata domāt, ka varas veči to nezināja un lai cirptu procentus un pienesumu budžetā, bija pavisam izdevīgi un tagad ir rezultāts. - Protams, ir iespējams atjaunot tiesiskumu un uztaisīt nacionalizāciju, kā senos laikos un vēl citas metodes pielikt klāt – arests, mūža ieslodzījums, valsts īpašuma izlaupīšanas pantiņu - sevišķi lielos apmēros un ar «višķu» vainīgajiem. Padomju laikos, ar to lauciņu bija visu varenā sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas nodaļa nodarbināta un ēnu pagrīdes miljonārus, atšāva dučiem, pat neskatoties...
Citi raksti kanālā
Rāvis: Latviju nevar uzskatīt par tirgu
(15)
Latviju nevar uzskatīt par tirgu, intervijā žurnālam «Kapitāls» norāda uzņēmējs Guntis Rāvis.
12:18 |
|
11:55 |
|
11:19 |
|
11:12 |
|
10:47 |
|
10:34 |
|
10:13 |
|
09:48 |
|
09:37 |
|
09:20 |
|
09:07 |
|
08:57 |
|
08:45 |
|
08:27 |
|
07:55 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |

Dienas foto: Kautiņš parlamentā (24) 
Ukrainas parlamentā jau ne pirmo reizi domstarpības risina, liekot lietā dūres. ...
APOLLO E-VEIKALI
APOLLO DARBS
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +16.2 °C Vējš: 4 m/s ZR Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā











































































Norvēģu jūrā notikusi spēcīga zemestrīce (69)