Viņi norādīja, ka šajā lietā sākts kriminālprocess, izmeklēšanu uzticot Drošības policijai. Aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies iegūt Ģenerālprokuratūras apstiprinājumu par kriminālprocesa sākšanu.

«20 gadu strādājot banku sektorā, mēs nekad neesam atļāvušies brīvi interpretēt vai, vēl jo vairāk, pārkāpt likumus, arī tos, kas regulē banku noslēpumu. Esam vienmēr aizsargājuši klientu intereses un mums uzticētos klientu personīgos datus. Tādēļ mēs esam šokēti par to, ka FKTK, kuras uzdevums ir aizsargāt noguldītāju intereses, ir vairakkārt publiskojusi strikti konfidenciālu informāciju, kā arī - un par to mums ir pamatotas aizdomas - neformāli nodevusi masu medijiem ziņas, kas nav izpaužamas,» teikts Kargina un Krasovicka paziņojumā.

Bijušie «Parex bankas» īpašnieki informē, ka saistībā ar bankas noslēpuma izpaušanas faktiem ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu.

«Esam saņēmuši atbildi, ka 2010.gada 27.janvārī ir sākts kriminālprocess atbilstoši Krimināllikuma 329.pantam, izmeklēšanu uzticot Drošības policijai,» sacīts Kargina un Krasovicka paziņojumā presei, norādot, ka abi bijušie bankas īpašnieki uzskata arī par nepieciešamu nosūtīt Drošības policijai izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros FKTK priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Brazovska 16.februāra izteikumus Latvijas Televīzijas raidījumā «100.pants» par to, ka Kargina un Krasovicka ģimenes pērn procentu maksājumos par subordinētā kapitāla noguldījumu «Parex bankā» saņēmušas kopumā 4,9 miljonus latu.

Jau vēstīts, ka valdība 16.februārī atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas no šā gada jūnija liegs Karginam un Krasovickim saņemt procentus par ieguldījumu subordinētajā kapitālā.

Pērn oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliedz bankai atmaksāt aizdevumus, kuriem tai radušās pakārtotās saistības, vai izmaksāt procentus par šādiem aizdevumiem. Grozījumi paredz, ka šāds aizliegums neattiecas uz banku, kas jau saņēmusi valsts palīdzību. Tādējādi Kargins un Krasovickis, kuru dēļ daļēji minētie likuma grozījumi tika ierosināti, turpina saņemt procentu maksājumus par subordinētā kapitāla noguldījumu vairāku simtu tūkstošu latu apmērā ik mēnesi.

«Parex banka» 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība nolēma to pārņemt valsts kontrolē. Pirms un pēc šā lēmuma no bankas aizplūda lieli noguldījumu apmēri, vēlāk bankai tika noteikti ierobežojumi debeta operācijām.

Pašlaik bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar