Iekšlietu ministre Linda Mūrniece («Jaunais laiks») trešdien žurnālistiem pastāstīja - ja viss izdosies, līdz rudenim tiks iegādāti 160 stacionārie fotoradari, kas dos lielu ieguldījumu ātruma samazināšanai uz ceļiem un vēl vairāk uzlabos satiksmes drošību. Paredzēts, ka fotoradarus iegādāsies privāts uzņēmums, kuram vairāku gadu laikā fotoradaru iegādē iztērētos līdzekļus atmaksās no iekasētajām soda naudām.

Daļa fotoradaru būšot, pēc Mūrniece vārdiem, tukšie radari - tie būs tādi paši kā strādājošie fotoradari, tikai nedarbosies, jo tajos nebūs iekšā mērierīce. Taču to klātbūtne vienalga liks vadītājiem padomāt par ātruma ievērošanu. Turklāt pilnie fodoradari ik pa laikam tikšot mainīti, uzsvēra ministre.

Lai arī nesen vienu no pašlaik policijas rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem Daugavpilī ļaundaris nedaudz apskādēja, Mūrniece norādīja, ka radaru uzstādītāju pienākums arī būs rūpēties par radaru drošību, piemēram, tos apdrošinot.

Pašlaik konkursā par fotoradaru uzstādīšanu pieteikušies desmit uzņēmumi, taču ministrija vēl pārbaudīs, vai kandidāti vispār ir spējīgi to paveikt.

To, ka radari ir nepieciešami, atzina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) šefs Andris Lukstiņš, minot Francijas piemēru. Šajā valstī lielā mērā fotoradaru uzstādīšanas dēļ izdevies samazināt braukšanas ātrumu un līdz ar to traģisko negadījumu skaitu. Pēc viņa teiktā, radariem galvenokārt jābūt tā dēvētajos melnajos punktos jeb vietās, kur visbiežāk notiek negadījumi, tostarp ar traģiskām sekām. CSDD šos melnos punktus zinot.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards («Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK) pavēstīja, ka, sadarbojoties atbildīgajām iestādēm, informatīvo kampaņu un citu faktoru dēļ, pēdējos gados ir izdevies strauji samazināt avārijās bojāgājušo skaitu un sasniegt Veronas deklarācijā izvirzīto mērķi. Veronas deklarācija paredz samazināt bojāgājušo skaitu par 50% līdz 2010.gadam salīdzinājumā ar 2001.gadu.

Pērn uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja 254 cilvēki, un tas ir mazākais bojāgājušo skaits kopš 2001.gada. Šajā gadā dzīvību zaudēja 558 cilvēki, un katru gadu bojāgājušo skaits samazinājies, līdz pērn apstājies pie 254 bojāgājušiem.

Lukstiņš pat atzinās, ka sākotnēji neesot ticējis, ka Latvija spēs sasniegt Veronas deklarācijas mērķi. To, ka daļa atbildīgo amatpersonu neesot ticējušas, ka Latvija spēs sasniegt tik lielu bojāgājušo skaita samazinājumu, atzina arī Gerhards.

Lukstiņš kā piemēru tam, ka atbildīgās valsts iestādes ar kontroles mehānismiem un kampaņām labi pastrādājušas, minēja drošības jostu lietošanu. Pirms pāris gadiem tikai retais aizdomājās, ka tādas jālieto, taču, kā tagad rāda pētījumi, līdz pat 95% šoferu un pasažieru piesprādzējoties.

Valsts politika satiksmes drošības jomā Latvijā tiek īstenota, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu 2007.-2013.gadam. Tā paredz samazināt bojā gājušo skaitu līdz 2013.gadam par 70%, salīdzinot ar 2001.gadu, pastiprinātu uzmanību pievēršot dalītās atbildības principa nostiprināšanai, ceļu infrastruktūras attīstībai, bērnu izglītībai, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai, satiksmes dalībnieku apziņas veidošanai.

Tas saistāms ar to, ka Latvija ir pievienojusies Veronas deklarācijai, kuru parakstījuši visu Eiropas Savienības valstu satiksmes un transporta lietu ministri. Veronas deklarācija paredz samazināt bojā gājušo skaitu par 50% līdz 2010.gadam salīdzinājumā ar 2001.gadu. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar