Atrasts pulkveža Kalpaka personisko mantu saraksts nāves brīdī

Atradums arhīvā ir unikāls dokuments, kas sastādīts pēc Kalpaka nāves un kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī.

Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā, raksta «Latvijas Avīze».

Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem.

Atrastās mantas: viens melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma «Longin», viens kabatas nazītis un nagu tīrāmais – ādas makstī, viens ādas portfelis, viens ādas maks, skaidra nauda 2166 rubļi.

Rokas somiņas saturs: divas birstes, viena doze zābaku smēra, vien zobu birste, 10 gabalu zobu tīrāmo,  astoņas patronas priekš «Parabellum», viena elektriska kabatas lampa, viens kamols; bloknots, lietots.

Kalpakam bijusi arī viena «Ginter» sistēmas saliekamā gulta ar matracis. Arī čemodāns, kurā bija divas elektriskās kabatas lampas,  viens vatēts deķis, viena cepure, viena kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem, vienas nagu šķērītes, viena kastīte rakstāmspalvu, viens flakons odekolona, viens pāris garu zābaku, hromādas, viens gabals tualetes ziepju, viena baterija priekš elektriskās kabatas lampas, viens pāris šņorzābaku, viens galda spogulis, vienas tumši zilas diagonālbikses, vienas melnas bikses, lauku vadmalas, vienas tumši brūnas bikses, viens kokvilnas triko krekls, viens pāris melnas zeķes, viens pāris pelēkas zeķes, viens pāris pelēkas vilnas zeķes, divi pāri baltas feldikoza zeķes, piecas kabatas drānas, viens pāris vilnainu kulainu [?] cimdu, viens audekla palags, viens haki [krāsas] ķitelis, viena tumši pelēka karakula papaha, viens pāris pirkstainu cimdu, viens tumšs frencis, bez tam vēl sekojošas lietas: viens pāris rīta kurpju, viens pāris kavalēristu zābaku (vācu), viens zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem (krievu) «E. S.», viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā, viens dienesta saraksts.

Mantas tika nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā, bet līdz mūsdienām nav saglabātas.

Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Pulkveža Kalpaka komandēto vienību vēl nevarēja dēvēt par Latvijas armiju, tās oficiālais nosaukums bija Latviešu atsevišķais bataljons, kurā ietilpa daži simti vīru. Toties tā bija pirmā latviešu kaujas vienība, kas kalpoja nesen izveidotajai Latvijas valstij.

6.martā aprit 91.gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. 1919.gada 6.martā pulkvedis Kalpaks krita kaujā pie Airītēm Saldus rajonā. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta, kas padomju varas gados tika nopostīta. Atmodas laikā Piemiņas vieta atjaunota un jau vairāk nekā 20 gadu ir patriotiski noskaņoto liepājnieku svētvieta.

Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākumi sestdien norit vairākās vietās Latvijā, tostarp Airītēs, Rīgā, Madonā un Liepājā. 

Tweet