Pirms 480 tūkstošiem gadu eksplodēja Tunguskas meteorīta līdzinieks

Ziņojumā, kas tika nolasīts planetoloģijas un Mēness pētījumu konferencē Teksasā, Luidži Folko no Sjenas universitātes Francijā un viņa kolēģi no Francijas un Lielbritānijas prezentēja sfēriskas formas mikrodaļiņu, kuras tika atrastas Antarktīdā, Viktorijas zemes rajonā, analīzes rezultātus.

Šo mikrodaļiņu «sastāvs liecina, ka tām ir meteorītu izcelsme», - teikts ziņojumā. Pēc savām īpašībām daļiņas ir tuvas vienam no akmens meteorītu paveidiem.

Agrākie pētījumi ir parādījuši meteorītu putekļu klātbūtni Antarktīdas slāņos, kas tiek datējamas ar 430 un 480 gadu tūkstošus seniem laika posmiem. Šādas slāņi tika atrasti glaciāla vairoga urbšanas laikā Antarktikas austrumos, projektu EPICA-Dome C un Dome Fuji ietvaros.

Analīze parādīja daļiņu, kas tika atrastas slāņos, kuri datējami ar 480 tūkstošus gadu senu laikmetu, un daļiņu, kas tika atrastas Viktorijas zemē, augstu līdzības pakāpi. Tomēr abus šos punktus atdala vairāk nekā 2,9 tūkstošus kilometru liels attālums, kas nozīmē - meteorīts tika «izkaisīts» lielā platībā, kas pēc izmēriem ir salīdzināma ar veselu kontinentu.

«Matemātiskā modelēšana parādīja, ka tas bija akmens meteorīts ar masu no 100 tūkstošiem līdz 100 miljoniem tonnu. Meteorīts pilnībā noārdījās, ieejot Zemes atmosfēras zemākajos slēpņos, līdzīgi tam, kā tas notika ar Tunguskas meteorītu 1908.gadā,» - uzskata zinātnieki. Bez tam, kā atzīmē pētījuma autori, modelēšana parādīja, ka meteorīta sabrukšanas pēdējā stadijā ir izveidojies tā saucamais plums - karstas gāzes «burbulis», kura, kustoties pretējā virzienā gar meteorīta trajektoriju, iznesa atmosfēras virskārtās meteorīta daļiņas. Tā rezultātā kosmiskā ķermeņa daļiņas izrādījās izkliedētas tūkstošiem kilometru lielā attālumā.

1908. gada 30. jūnijā uz Zemes nokrita tā dēvētais Tunguskas meteorīts. Tā ir vienīga cilvēces atmiņā palikusī liela mēroga kosmiskā katastrofa, kas pēc savam sekām ir salīdzināma ar kodoltriecienu. Toreiz Podkamennajas upes baseinā Tunguskā, tagadējas Evenkijas teritorijā, notika «milzīgas uguns lodes» eksplozija. Sprādziena rajonā tika nogāzts mežs platība, apmēram vienādā ar mūsdienu Maskavu, tomēr eksplozijas vietā netika atrastas nedz kritiena, nedz paša kosmiskā ķermeņa atlieku pēdas. Šodien vairākums zinātnieku uzskata, ka Tunguskas kosmiskais ķermenis bija akmens meteorīts, kurš uzsprāga un pilnībā iztvaikoja, neaizlidojot līdz zemes virsmai.

Notikumi, kas ir līdzīgi Tunguskas katastrofai, var risināties apmēram reizi 500 - 1000 gados. Tas nozīmē, ka Antarktīdas glaciālajā vairogā var atrast liecības par vēl vairākām šādām katastrofām, noslēdz zinātnieki.
 
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar