Altruistiska un egoistiska uzvedība sabiedrībā izplatās ar vienādu ātrumu

Katrā spēles raundā dalībnieki tika sadalīti grupās pa četriem cilvēkiem, turklāt grupas biedri nezināja, kādu lēmumu pieņem pārējie spēlētāji. «Nauda», kas ir atdota sabiedrības vajadzībām, katra raunda beigās palielinājās par 0,4 reizēm, bet tikai tajā gadījumā, ja tā rīkojās visi dalībnieki. No spēlētājiem šis fakts tika turēts noslēpumā. Savukārt naudas summa, kuru dalībnieki atstāja sev, nedz samazinājās, nedz palielinājās. Tādējādi izdevīgākā stratēģija bija visas naudas ziedošanai kopīgiem mērķiem.

Katra raunda beigās dalībnieki uzzināja, kā rīkojušies pārēji grupas biedri (vārdi pie tam netika minēti, tas ir - dalībnieki nezināja, kurš konkrēti kādu stratēģiju izvēlējies). Nākamajā raundā grupu dalībnieki tika samainīti vietām, un spēle sākās no jauna.

Ņemot vērā vairāku raundu rezultātus, zinātnieki izanalizēja, kā mainījusies dalībnieku uzvedība spēles laikā. Izrādījās, ka ja vienā no raundiem cilvēks sadūrās ar altruisma izpausmēm, tad nākamajā raundā viņš ar daudz lielāku varbūtību pats ziedoja «naudu». Egoistu uzvedība izplatījās pēc tiem pašiem likumiem.

Šis nav pirmais tamlīdzīgais darbs, ko veikuši konkrētā pētījuma autori. Iepriekš viņi parādīja, ka laimes un vientulības sajūtas izplatās sabiedrībā tieši tāpat, kā infekcijas slimības.
  

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar