Romāna Meļņika replika reformu vilcinātājiem

Kā zināms, viena no Andra Šķēles iniciatīvām nosaka valdībai līdz 2010.gada 1.maijam iesniegt Saeimā nepieciešamos likumprojektus par valsts pārvaldes reformu, kas paredzētu ministriju skaita samazināšanu līdz 8-9 un valsts funkciju deleģēšanu privātajam sektoram ar mērķi panākt 100 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā.

Šīs iniciatīvas kritiķi apzināti jauc jēdzienus «valsts pārvalde» un «ministriju centrālais aparāts» un ar atrunu, ka ministriju centrālā aparāta kopējais budžets esot daudz mazāks, tiecas pilnībā izslēgt no dienas kārtības debates par šo jautājumu.

Andra Šķēles sagatavotajos priekšlikumos tūlītējai rīcībai skaidri redzams, ka, atbilstoši funkcijām sakārtojot valsts pārvaldi, iespējams panākt gan darba efektivitātes pieaugumu, gan līdzekļu ekonomiju.

Līdzšinējās pārmaiņas valsts pārvaldē par reformām var saukt visai nosacīti – samazinātā finansējuma dēļ atlaista virkne darbinieku, pienākumus sadalot starp atlikušajiem. Iestāžu darba dublēšanās nav novērsta, kvalitātes un efektivitātes kontrolei nepietiek resursu. Ierēdņi, starp kuriem ir daudz apzinīgu, atbildīgu profesionāļu, ir pārslogoti ar bieži vien bezjēdzīgu dokumentu apriti.

Andris Šķēle uzskata, ka pašreizējo 14 ministriju vietā no jauna jāveido 8-9, precīzi nodefinējot funkcijas. Valsts kanceleja, kura patlaban dublē vairāku ministriju darbu, jāsamazina desmitkārtīgi. Ministriju darba nodrošināšanas struktūrvienības ir jācentralizē – nevis katrai ministrijai sava grāmatvedība, IT nodaļa, audits, saimniecības uzturētāji utml, bet gan viens pārvaldes aparāts uz visām ministrijām. Virkni funkciju, ko veic dažādas valsts uzturētas aģentūras, pārvaldes, dienesti var deleģēt nevalstiskajam sektoram.

Politiķi, tieši uzrunāti, šos principus atbalsta. Taču tiklīdz jāparakstās par to īstenošanu konkrētos termiņos, sākas atrunas ar mērķi novilcināt laiku.
 

Tweet