Kā ziņots, otrdien kādreizējais bankas līdzīpašnieks un vadītājs Valērijs Kargins biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja, ka pēc plānotās «Parex» sadalīšanas «sliktajā» un «labajā» bankā ir skaidrs, ka «sliktā» bankrotēs un naudu zaudēs tūkstošiem cilvēku, kas valstij beigsies ar tiesas procesu.

«Neuzskatu, ka šādus paziņojumus bankas klienti būtu uztvēruši pietiekami nopietni, bet, ja šāda veida paziņojumiem būs sekas, tad tiesvedības ceļā zaudējumus atgūsim,» uzsvēra Melngailis.

Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvis Juris Jākobsons skaidroja, ka tie līdzekļi, kas ir ieguldīti «Parex» subordinētajā kapitālā un ko tiesvedības ceļā mēģinātu atgūt, nav pensionāru pensijas, bet gan pensiju fondu ieguldījumi.

«Savukārt pensiju fondi savas riskus ir diversificējuši un vienā vietā iegulda nelielu apjomu no kopējā portfeļa. Nelielos zaudējumus, ko tie cieš vienā vietā, tie atpelna citā,» sacīja Jākobsons.

«Tā nebūs nekāda katastrofa, ja šie pensiju fondi zaudēs savu vērtību, jo jau tagad daļa no pensiju fondiem savu vērtību ir zaudējuši,» atzina Jākobsons.

Kā ziņots, Kargins ir pārliecināts, ka bankas sadalīšanas gadījumā simtiem tūkstošu cilvēku nauda ir aukstasinīgi pakļauta riskam, jo «sliktās» bankas liktenis ir nolemts bankrotam. «Šajā gadījumā netiks pārkāptas tikai Kargina, Viktora Krasovicka un vēl kādu piecu cilvēku tiesības. Piemēram, pensiju fondos vien naudu pazaudēs simtiem tūkstoši cilvēku. Tāpēc valstij nav ne mazāko iespēju uzvarēt šajā procesā,» norādīja Kargins.

Savukārt «Nozare.lv» veiktā pensiju fondu aptauja liecina, ka vairāki pensiju fondu pārvaldnieki ir veikuši ieguldījumus «Parex» subordinētajā kapitālā, tomēr viņi noraida bažas, ka bankas sadalīšanas gadījumā savu naudu zaudēs tūkstošiem cilvēku, kas veido uzkrājumus pensiju plānos.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu par «Parex» restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā (jaunajā bankā).

Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants «Nomura International plc» («Nomura»), jo tam ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.

Atbilstoši izvēlētajam modelim apstiprināts arī bankas restrukturizācijas plāns, kuru Finanšu ministrijai (FM) uzdots iesniegt apstiprināšanai EK, tādējādi ievērojot noteikto kārtību attiecībā par valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.

Starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām FM minējusi EK un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) interešu un prasību ievērošanu, «pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu» investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas «attīrīšanu». Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.

Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas, kapitalizējot daļu noguldījuma, gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.

Augstais tiesvedības risks izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb «sliktajā» bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.

Labajā bankā plānots pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet «Parex bankā» atstāt aktīvus 785 miljonu latu vērtībā.

«Parex bankā» paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un «neprofila kredīti», kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.

Starp potenciālajiem «Parex bankas» labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas «Nordea» un «DnB Nord banka», Polijas «PKO Bank Polski», Krievijas «Alfa Bank», Vācijas «Raiffeisen Bank» un «Erste Bank», kā arī finanšu investori.

Patlaban 76,6% «Parex bankas» akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB. Pārējās daļas pieder mazākuma akcionāriem. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar