«Ja šī vulkāna lietas sakārtojas un ES neatrod milzīgus ierobežojumus aviotransporta politikā, vulkāna radītie gaisa satiksmes ierobežojumi neatstās iespaidu ne uz ceļotājiem, ne uz aviācijas nozari,» uzskata eksperts.

Vienlaikus, skatoties īstermiņā, krīze atstāšot finansiālu iespaidu uz aviopārvadātājiem, īpaši tiem, kas strādā Ziemeļeiropā. Grūti gan esot spriest vai ES atradīs kādu mehānismus, kā kompensēt vulkāna radītos zaudējumus.

Linkaits nav pārliecināts, ka tiks celtas biļešu cenas, jo «tās tomēr nosaka tirgus un, ja ir konkurence noteiktos virzienos, tad tās arī nevar būtiski celt».

Otrs faktors, viņaprāt, esot patērētāju pirktspēja: «Cik viņš ir gatavs maksāt, tik ir.» Vienlaikus skaidrs arī esot tas, ka aviācijas uzņēmumi zaudējumus pierēķinās nākotnes pašizmaksai, tomēr Linkaits uzskata, ka konkurence pastāvēs un šos plānus nevarēs pilnībā īstenot.

Tāpat vulkāna radītā aviācijas krīze arī neietekmēšot lidostas «Rīga» un nacionālās lidsabiedrības AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») imidžu un turpmāko darbu.

Viņš ir pārliecināts, ka mainīsies transporta politikas ilgtermiņa virzieni, un lēš, ka ES vairāk būtu jākoncentrējas uz Eiropas transporta koridora dažādošanu, lai paralēli aviācijai, būtu pieejams dzelzceļa transports un autotransports.

«Es ceru, ka šis atgadījums liks ES transporta politikas veidotājiem paskatīties uz mūsu - Baltijas valstu reģionu - un secināt, ka šeit bez aviācijas nav cita droša savienojuma ar Eiropas Centrālo daļu. Tas būtu vēl viens papildus motivējošs faktors «Rail Baltica» projekta attīstīšanai,» lēš eksperts.

Jau ziņots, ka 15.aprīlī Īslandē izvirda vulkāns Eijafjadlajegidla, kas paralizēja Eiropas aviosatiksmi un radīja sabiedrības bažas par pelnu kaitīgo ietekmi uz vidi. Lidosta «Rīga» bija slēgta no 15.aprīļa līdz 20.aprīlim. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar