Lieta ierosināta par iespējamu preses brīvības pārākumu. Kā norādīja birojā, šī lieta nav saistīta tikai veikto kratīšanu konkrētās žurnālistes mājās, jo tas var skart ikvienu žurnālistu.

Pagaidām nav zināms, cik ilgi pārbaude notiks, bet likums atļauj to veikt trīs mēnešu laikā.

Tiesībsargs lūgs informāciju abām iesaistītajām pusēm – gan policijai, gan arī pašai žurnālistei.

Pašreiz Tiesībsarga rīcībā nav informācijas, kāds ir bijis pamatojums tam, ka prokurors izmantojis Kriminālprocesa likuma 180.panta 3.daļā paredzētās tiesības neatliekamos gadījumos dot piekrišanu kratīšanas veikšanai un kratīšana izdarīta bez izmeklēšanas tiesneša sākotnēja lēmuma.

Nav šaubu par to, ka likums prasa procesa virzītājam pamatot šo neatliekamību. Tāpat svarīgi ir noskaidrot, kāds ir izmeklēšanas tiesneša sniegtais atzinums, veicot kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Tā kā Tiesībsarga rīcībā nav konkrētu procesuālo dokumentu, izvirzīt apgalvojumus, ka noticis preses brīvības ierobežojums, ir pāragri, norāda Tiesībsarga birojā.

Fakts, ka no žurnālistes izņemta apjomīga satura privāta rakstura informācija, iespējams arī par citiem informācijas avotiem, ir uztverams kā atklāti draudi preses brīvībai, uzskata Romāns Apsītis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 41.panta 1.daļas 6.punktu izmeklēšanas tiesneša pienākums ir lemt arī par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums. Jautājums par šādas sūdzības iesniegšanu būtu jāpieņem žurnālistei, kura visprecīzāk zina, kāda veida informācija tikusi izņemta un kā tas ietekmējis viņas profesionālo darbību vai aizskāris tiesības uz privāto dzīvi, informē birojs.

Savukārt procesa virzītājam, izvēloties ziņu iegūšanas veidu – izdarīt kratīšanu vai lūgt norādīt informācijas avotu, ir jāņem vērā visi konkrētās lietas apstākļi. Ja izmeklētājam, piemēram, ir zināms par žurnālista iespējamu līdzdalību, sadarbību ar aizdomās turamo personu u.tml. – kratīšanas veikšana pie žurnālista varētu būt piemērotākais līdzeklis.

Savukārt, ja žurnālists savu profesionālo pienākumu ietvaros ir veicis tikai informācijas publiskošanu un nav gūta pārliecība, ka pats žurnālists būtu tieši iesaistīts konkrētajā nodarījumā, tad ziņas par informācijas avotu no žurnālista būtu pieprasāmas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 154.pantu, kas paredz noteiktu mehānismu preses brīvības kā svarīgas cilvēktiesības garantēšanai. Šādā gadījumā, izmeklētāja tiesnesim pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro arī žurnālista viedoklis, kā arī ir paredzēta iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt. Pie kratīšanas šādas tiesības personai netiek paredzētas.


 

Tweet