«Viens es darīju. Ja gribi ko izdarīt, dari viens,» sarunā ar «Dienu» piektdien uzsvēra Poikāns, kas sevi dēvēja par Neo, jautāts, vai viņš tiešām viens pats bijis tā dēvētajā 4. atmodas armijā, kas no cauruma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieguva un tālāk nopludināja valsts iestāžu un uzņēmumu atalgojuma sarakstus. Tiesa, šos I. Poikāna apgalvojumus liek apšaubīt gan viņa paša iepriekš paustais sociālajā tīklā Twitter, gan arī viņa paziņu uzkrītošā saistība ar «caurumoto» VID datubāzi.

Lietas izmeklēšana turpinās, tāpēc nekad nevar apgalvot, ka lietā neparādīsies arī citi aizdomās turētie, piebilda policijā. Par to, ka Neo varētu būt līdzzinātāji, liecina iepriekš gan viņam tuvo cilvēku izteiktās versijas, gan arī pašas 4. atmodas armijas (4ATA) sacītais.

«Armijā ir trīs spējīgi IT [informāciju tehnoloģiju] cilvēki,» par to Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Kas notiek Latvijā?» februāra vidū paziņoja Neo neilgi pēc pirmajām ziņām par caurumu VID EDS, kas parādījās LTV raidījumā «De facto».

Armijas pārstāvis lika noprast, ka tai ir arī atbalstītāji un tās galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, lai neradītu priekšlaicīgu interesi no Latvijas specdienestu puses. Ierakstā sociālajā tīklā «Twitter» Neo Lielbritāniju, salīdzinot ar Latviju, minēja arī kā valsti ar nesalīdzināmi lielākām izaugsmes iespējām darba ziņā. Poikāna tiešais priekšnieks Mākslīgā intelekta laboratorijā Andrejs Spektors «Dienai» norādīja, ka padotajam agrāk ir bijuši projekti ASV, bet ar Lielbritāniju viņš tādus neatminoties. Šogad Poikāns arī neesot devies ārpus valsts, par ko ir pienākums priekšnieku informēt.

Pretēji ir ar Juri Kriķi, ar kuru Poikāns deviņdesmito gadu beigās kopā strādāja Rīgas Fondu biržā (RFB) un kurš iepriekš internetā pieejamā CV kā savu atrašanās vietu kopš šā gada februāra norādījis Londonu, kur viņš strādā kompānijā «Exigen Services». Viņa CV vēl ceturtdien internetā bija pieejams, bet piektdien tur vairs nebija atrodams. Uz telefona zvaniem Kriķis piektdien neatbildēja, bet ceturtdien pēcpusdienā, bijušo darba biedru sazvanīts, pirmais teikums, ko Kriķis zvanītājam paziņoja, bija: «Es neesmu Neo.» Viņš arī norādīja, ka nav tāds ideālists, lai darītu ko tādu. Zīmīgi, ka viņš septiņus gadus – kopš 1999. gada – nostrādāja «Exigen Latvia» – māsasuzņēmumā «Exigen Services Latvia», kas aptuveni gadsimtu mijā izstrādāja VID EDS. Kompānijā apgalvoja, ka Kriķim nekāda saikne ar šo projektu neesot bijusi, raksta «Diena». 

Ar EDS cieši saistīts arī VID Informātikas pārvaldes (IP) vadītāja vietnieks Juris Stumps, ar kuru Poikāns kopā mācījies Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā un vienā gadā pabeidzis mācību iestādi, stāsta «Dienas» avoti. Pats Stumps ar VID Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību paziņoja, ka Poikānu no studiju gadiem neatceroties. Stumps ir viens no tiem trim no VID IP vadības, pret kuriem sāktās disciplinārlietas termiņš februāra vidū tika pagarināts uz četriem mēnešiem – līdz šā gada jūlijam.

Kad Poikāns un Kriķis kā studenti deviņdesmito gadu beigās piestrādāja biržā, tur par RFB sabiedrisko attiecību vadītāju strādāja tagadējā «De facto» žurnāliste Ilze Nagla, kuras sižetā pirmo reizi parādījās sensacionālā ziņa par caurumu VID EDS. Žurnāliste, kurai lietā šobrīd piemērots liecinieka statuss, gan iepriekš «Dienai» apgalvoja, ka nav zinājusi, ka Poikāns ir iespējamais Neo. Kāds bijušais darba biedrs no RFB laikiem pieļauj, ka Poikāns ar datiem vērsies tieši pie Naglas, jo viņu pazīst kopš darba biržā. Taču netiek izslēgta arī versija, ka Naglas loma notikušajā ir lielāka, vēstī laikraksts. 

«Dienas» avots norādīja, ka Poikānam, zinot viņa īpašības, vienam notikušais ar EDS nebūtu pa spēkam. Arī Poikāna tēvs Anatolijs iepriekš laikrakstam pauda šādu versiju un uzskatīja, ka dēls notikušajā visu atbildību uzņēmies uz sevi. Eksprokurors Armands Stumbergs «Dienai» komentē: lai arī daudzos noziedzīgos nodarījumos atbildība par darbošanos organizētā grupā ir krietni vien smagāka, Poikānam inkriminētajos noziegumos tā nav.

Ja Poikāns apgalvo, ka darbojies viens, tad šādai rīcībai, pēc Stumberga domām, var būt divi iemesli: pirmais – nodrošināšanās un piesardzība. Ja lieta tomēr nonāk tiesā, subjektīvi tiesa normas soda mēra robežās var lemt par bargāku atbildību, ja persona darbojusies grupā. Otrais – cilvēciskais faktors. Kādēļ gan sagādāt neērtības cīņu biedriem, ja procesa virzītājs var «pavilkt līdzi» viņus par līdzzinātājiem vai atbalstītājiem. Trešā versija, ka Poikāns tomēr nemelo, raksta «Diena».
 

Tweet