Gribu oponēt šim viedoklim:

Ķēžu aptieku īpašnieki atverot savas aptiekas zināja farmācijas likumu. Pērkot aptiekas ar licencēm un ieguldot tādos darījumos pat 100 tūkstošus latu, jājautā ar kādu domu tas tika darīts, jo farmaceitiskā aprūpe nav preču tirdzniecība lai gūtu maksimālu peļņu, jeb ar domu, ka varēs ietekmēt izmainīt  likumu.

Pēc Eiropas farmaceitu biedrības vadītāja datiem 85% Eiropas valstīs aptiekas pieder farmaceitiem. Tai skaitā Vācijā. Vai būsim gudrāki par veco Eiropu?

Farmaceitu skaits šodien ir tāds pats kā Latvijai atgūstot neatkarību - tātad no 1. janvāra 2011.gada farmaceiti varēs atvērt savas aptiekas ķēžu aptieku vietā, jeb stādāt jaunatvērtajās aptiekās un esošajās, neviens darbu nezaudēs.

Arī pieejamība medikamentiem nemainīsies, jo darbību pārtrauks tikai ne farmaceitu aptiekas, un aptiekas ir kā sēnes viena pie otras.

Vai farmaceits ir un būs brīvs strādājot pie īpašnieka ne farmaceita - NĒ! Jo viņš ir darba ņēmējs, kuram atbilstoši likumam ir jāpilda darba devēja norādījumi. Tātad pārdot pēc iespējas dārgākus medikamentus, nevajadzīgus bezrecepšu medikamentus, kā arī uztura bagātinātājus, tātad gūt maksimālu peļņu. Tas pārliecinoši redzams narkotiku tirdzniecības skandālā ne farmaceitu aptiekā, kā arī insulīna tirdzniecības skandālā kas izskanēja presē. Arī farmācijas inspekcijas apkopotos materiālos redzams, ka pārkāpumi ne farmaceitu aptiekās ir vairāk. Turpretī īpašnieks farmaceits atbild ar savu licenci un ētikas kodeksu.

Kā veidojas medikamentu cenas:

Tā kā šodien vēl farmaceitiskā veselības aprūpe ir veselības aprūpes sastāvdaļa, tad Valsts ir noteikusi aptiekām maksimālo uzcenojuma koeficentu atkarībā no iepirktās cenas,  mazākai iepirkuma cenai lielāks koeficents, lielākai mazāks koeficents un tas nedrīkst pārsniegt 20% . Tātad zāļu cena atkarīga no firmu piedāvātā. Ja lieltirgotava vienojas ar zāļu ražotāju, ka tas palielina medikamentu cenu un iedod atlaidi palielinājumu lielumā, lieltirgotava ir tiesīga savu cenu noteikt no palielinātās iepirkuma cenas- tātad cieš iedzīvotājs. Tātad farmaceiti nenosaka medikamentu cenas.

Lai grozītu farmācijas likumu valdībai ir jābūt spēcīgi pamatotiem argumentiem, bet vai šodien tādi ir? Un kādēļ tas notiek steidzamības kārtā?

Kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas pamatā ir likums. Šajā gadījumā tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Cik man zināms Vācijā, Itālijā liberāļi centās liberalizēt farmācijas likumu, tomēr Eiropas Kopienas  Tiesa ir iznesusi spriedumu par labu farmaceitiem.

Es domāju, ka aptiekas var piederēt tikai un vienīgi farmaceitiem un farmaceitu asistentiem laukos ar mazu iedzīvotāju skaitu.

Ja sabiedrību interesē šis jautājums, tad ar dažādiem viedokļiem var iepazīties mājas lapā www.farmācija-mic.lv. 

Tweet