Jaunais nodoklis, kas spēkā stājās šā gada 1. janvārī, paredz maksājumus par dienestu automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām. Atkarībā no konkrētā transporta līdzekļa dzinēja tilpuma, uzņēmējiem šis nodoklis var būt no 22 līdz 85 latiem mēnesī.

«Nodoklis kā tāds ir saprotams, taču tā iekasēšanas kārtība, kā arī atskaišu sagatavošana par dienesta transporta izmantošanu ir pārlieku birokrātiska un uzliek papildus darbu jau tā aizņemtajiem grāmatvežiem,» pieredzē dalās SIA «Freko» valdes priekšsēdētājs Alfrēds Spigēns. Viņaprāt, ja valdība būtu apstiprinājusi fiksētu nodokļa likmi, piemēram, 15 latu mēnesī, daudzi uzņēmēji, taupot laiku, labāk veiktu šo maksājumu, nevis tērētu laiku, pildot pārmēru sarežģīto atskaišu sistēmu.

SIA «Arkolat» valdes locekle Daina Pečate norāda uz citu problēmu saistībā ar dienesta automašīnām. «Vissarežģītākā situācija ir tirdzniecības pārstāvjiem. Pieņemsim, ka uzņēmuma centrālais birojs atrodas Pārdaugavā, bet tirdzniecības pārstāvis dzīvo Juglā. Nākamajā dienā viņam ieplānots maršruts uz Cēsīm, taču dienesta mašīnu uz mājām ņemt nedrīkst, jo tad būs jāmaksā nodoklis. Līdz ar to menedžeris no rīta dodas uz darbu, lai pēc tam jau ar dienesta mašīnu brauktu atpakaļ pa to pašu maršrutu un tālāk uz Cēsīm, laiks un līdzekļi tiek tērēti neefektīvi. Turklāt tirdzniecības pārstāvjiem ir summētais darba laiks, kas pieļauj pārdošanas darbu veikt gan vakara stundās, gan brīvdienās. Vai ierēdņiem būtu jānodarbojas ar uzņēmēju uzraudzību, sekojot, kad viņu darbinieki strādā un kad sākas privātās vajadzības?» skaidro Pečate.

Lai risinātu ar Dienesta auto nodokli saistītās problēmas un piedāvātu iespējamos risinājumu variantus valdībai, LTA Padome ir plānojusi tikties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem un skaidrot savu pozīciju šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka, ieviešot Dienesta auto nodokli, valdība sākotnēji bija prognozējusi aptuveni 38 miljonu latu lielus ieņēmumus valsts budžetā, taču šobrīd speciālistu aprēķini liecini – ieņēmusi labākajā gadījumā būs pieci miljoni latu.  

Tweet