AS «Citadele banka» ir AS «Parex banka» restrukturizācijas plāna ietvaros jaunizveidota kredītiestāde un tās dibinātājs ir «Privatizācijas aģentūra», informē FKTK.

«Pieņemot lēmumu, padome konstatēja, ka AS «Citadele banka» dibinātājs «Privatizācijas aģentūra» ir iesniegusi visus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, bankas pamatkapitāls, valdes locekļi, kā arī bankas dibinātājs atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām un par bankas pamatkapitālā ieguldīto naudas līdzekļu tiesisku izcelsmi komisijai nav pamata šaubīties,» norāda FKTK biroja vadītāja Dravniece.

Komisija pagājušajā nedēļā saņēmusi arī apliecinājumu par minimālā sākotnējā kapitāla iemaksu pagaidu kontā Latvijas Bankā.

«Komisijas padome nolēma atbalstīt, ka «Citadele banka» valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Juris Jākobsons, valdes locekļu amata pienākumus pilda Guntis Beļavskis un Valters Ābele, padomes locekļu amata pienākumus pilda Andžs Ūbelis, Juris Vaskāns un Klāvs Vasks, bet Amanda Bikše pilda «Citadele banka» Iekšējā audita dienesta vadītājas amata pienākumus,» – tā Dravniece.

Jaundibināta kredītiestāde drīkst sākt darbību pēc kredītiestādes reģistrācijas Komercreģistrā un Komisijas licences saņemšanas.

Kā biznesa portālam «Nozare.lv» pastāstīja bankas korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece jau rīt, 30.jūnijā, Uzņēmumu reģistrā tiks iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, lai jaunā banka tiktu reģistrēta Komercreģistrā.

Savukārt par bankas zīmolu un nosaukumu banka plašsaziņas līdzekļus informēs ceturtdien, 1.jūlijā, preses konferencē.

Šodien intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» nu jau arī «Citadeles bankas» vadītājs un «Parex bankas» padomes priekšsēdētājs Jākobsons pauda stingru pārliecību, ka jaunajai bankai izdosies saņemt kredītiestādes licenci, taču «Parex bankas» neproblemātiskie aktīvi šajā bankā tiks pārnesti tikai 1.augustā, kad arī jaunizveidotā banka sāks savu saimniecisko darbību.

Līdz pat naktij no 31.jūlija uz 1.augustu «Citadeles banka» neveikšot nekādu saimniecisko darbību, bet notiks visi nepieciešamie sagatavošanās darbi «Parex bankas» aktīvu pārņemšanai.

Pie jaunā bankas zīmola un nosaukuma strādājuši gan starptautiskie, gan vietējie speciālisti, un darbs pie tā izveides notika jau kopš pagājušā gada rudens.

Jākobsons atzina, ka FKTK kavēšanās ar licences izsniegšanu jaunajai bankai būtu apgrūtinājusi «Parex bankas» restrukturizācijas procesu, taču šādam gadījumam bijis sagatavots plāns «B», kura detaļas viņš nevēlējās atklāt, sakot, ka par plānu «B» varētu stāstīt tikai gadījumā, ja tāds tiešām būtu nepieciešams.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas apgrūtinātu jaunās bankas darbības sākšanu, ja FKTK šonedēļ licenci tomēr nebūtu izsniegusi, būtu panākt visas nepieciešamās vienošanās ar bankas partneriem, piemēram, SWIFT, ar kuru jāvienojas par SWIFT kodu pārnešanu jaunajā bankā. Pēc 1.augusta pašreizējā «Parex banka» zaudēs savus SWIFT kodus un tos pārņems «Citadeles banka».

Stingri termiņi restrukturizācijas plānā esot noteikti, lai «Citadeles banka» savu darbu varētu sākt bez traucējumiem un šis process noritētu iespējami raitāk. «Mums ir jānodrošina, lai visa bankas darbība arī pēc 1.augusta darbotos tālāk,» uzsvēra Jākobsons, paužot stingru pārliecību, ka arī turpmāk restrukturizācijas process virzīsies pēc sagatavotā plāna.

Kā ziņots, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), kas ir arī pašreizējās «Parex bankas» akcionārs, jaunajā bankā, kuras nosaukums līdz šim netika atklāts, piederēs 25% akciju.

Patlaban paredzēts, ka gan jaunās, gan risinājumu bankas centrālais birojs atradīsies Rīgā, Republikas laukumā 2a.

Par to, kurā daļā pēc 1.augusta nonākušas viņu saistības, klienti informāciju saņems, pirms jaunā banka sāks darbu. Informācija tikšot nodota klientiem personīgi, izmantojot interneta banku, klientu kontaktu centru un citus komunikāciju kanālus, kurus klienti lieto saziņā ar banku.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) sākotnējās atbildēs Finanšu ministrijai (FM) par iesniegto «Parex bankas» restrukturizācijas plānu atbalstījusi Latvijas izvēlēto pieeju bankas restrukturizācijai, proti, jaunas bankas izveidi, neproblemātisko aktīvu pārnešanu uz šo banku un privātā investora piesaisti tajā.

«Patlaban esam ļoti tuvu, lai panāktu saskaņojumu tehniskā līmenī, bet formāls EK lēmums varētu būt tuvākajos mēnešos,» biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace. Iepriekš gan tika pieļauts, ka EK savu atzinumu sniegs jau līdz šā gada 30.jūnijam. Taču Melnace norādīja, ka FM respektē EK lēmumu pieņemšanas procedūru, kas var beigties ar lēmumu gan jūlijā, gan arī vēl augustā.

Kā ziņots, Valsts kase jau ir izsniegusi aizdevumu PA, lai «Parex bankas» restrukturizācijas laikā nodibinātu jaunu banku, kuras pamatkapitāls veidotu četrus miljonus latu.

Daļa no valsts «Parex bankā» ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. «Parex bankas» padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka «pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt».

Pašreizējās «Parex bankas» 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.
 

Tweet