Ziemeļu transporta koridora otrais posms ies zem kapiem

Projektu vadības attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs norādīja, ka pēc gada sākumā veiktās sabiedriskās apspriešanas vislielāko atbalstu guvis tieši šis variants, kas paredz būvēt tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem. Šo variantu absolūtā pārsvarā atbalstījuši gan eksperti, gan iedzīvotāji, gan politiķi. Tiesa gan, šis variants ir dārgāks nekā otrais variants, kas paredzēja būvēt estakādes Upes ielas rajonā.

Kublačovs skaidroja, ka lēmums par galīgo trases variantu jeb ģenerālvariantu ir jāpieņem, lai varētu pabeigt skiču projekta izstrādi, kā arī varētu noņemt sarkano līniju apgrūtinājumus no teritorijām, pa kurām trase neies.

Vairāki komitejas deputāti norādīja, ka patlaban paredzētais Daugavas šķērsojuma variants - augstais tilts - būtu vēl jāpārskata un jāizvērtē, vai labāks tomēr nebūtu urbtais vai iegremdējamais tunelis.

Pēc Kublačova teiktā, skiču projekts šim Ziemeļu transporta koridora posmam ir jāizstrādā līdz gada beigām.

Galīgais lēmums par lielceļa ģenerālvariantu būs jāpieņem domes sēdē.

Partiju «Pilsoniskā savienība» (PS) un «Jaunais laiks» (JL) deputāti aicināja domes vadību atklāti un saprotami informēt par iecerētā Ziemeļu transporta koridora finansējumu un iespējām projektam piesaistīt gan Eiropas struktūrfondu, gan investoru naudu.

PS un JL deputāti arī kategoriski iebilda pret to, ka Ziemeļu koridora satiksmes pārvadu vai iecerētā tuneļa šķērsošana būtu par maksu, jo nodokļu maksātāju nauda Ziemeļu koridora projektos jau tiekot izmantota. Turklāt Rīgas pašvaldībai jau ir lieli aizņēmumi un tai nākamajos trijos gados kredītiestādēm būs jāatdod 134 miljoni latu.

Opozīcijas deputāti pauda uzskatu, ka ir jāatbalsta Pilsētas attīstības departamenta piedāvātā Ziemeļu koridora otrā posma alternatīvā varianta būvniecības projekta turpmākā izstrāde, jo tajā jau ieguldīti lieli finanšu līdzekļi. Tomēr lemt par projekta īstenošanu un ar to saistītajām darbībām būšot iespējams tikai pēc tam, kad Ziemeļu koridora finansējums būs pilnībā skaidrs un pārskatāms.

Opozīcijas deputāti arī uzskata, ka vispirms jāpabeidz Dienvidu tilta būve un tikai pēc tam var turpināt tā pārējo posmu būvi.

Sabiedriskās apspriešanas laikā tika vērtēti Ziemeļu koridora trases 2.posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - trīs alternatīvie novietojuma varianti. Pirmais variants paredzēja garo tuneli, otrais - estakādi un augsto tiltu, bet trešais - tuneli zem kapiem un augsto tiltu.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) iepriekš norādīja, ka sākotnēji ievērojamās cenu atšķirības dēļ paudis atbalstu otrajam variantam, tomēr tagad izšķīries par labu trešajam variantam, kas gan esot dārgāks, tomēr nebūšot jānojauc daudzas dzīvojamās ēkas.

«Cenu atšķirība ir diezgan ievērojama, tomēr projektu nākamo desmit gadu laikā nebūs iespējams realizēt bez sabiedrības atbalsta. Viadukts ap kapiem radītu daudz problēmu - tiktu nojauktas mājas, arī satiksme varētu būt apgrūtināta pārlieku daudzo estakāžu dēļ,» skaidroja vicemērs.

Šlesers komiteju informēja, ka atsaucot savus iebildumus pret citiem trases variantiem. «Nāksies realizēt to, ko sabiedrība atbalsta. Ja būs trešais variants, kur tunelis iet zem kapiem, nebūs jānojauc 13 mājas.«

Ziemeļu koridora projekta 2.posma ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2009.gada 17.decembra līdz 2010.gada 27.janvārim. Kopumā Pilsētas attīstības departaments ir saņēmis 717 atsauksmju anketas, iesniegumus un vēstules.

Kopumā 76% atbildējušo atbalsta 3.variantu, kur trase virzās pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem, Bukultu ielas rajonā virzās zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.

Mazāk nekā 4% iedzīvotāju atbalsta 2.variantu, kur trase posmā no Gustava Zemgala gatves plānota pa estakādi, apejot Meža kapus, virzās pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai.

1.variantu, kur visa trase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, atbalsta 12% iedzīvotāju.

Kopumā projektam tiek izteikts atbalsts gan no speciālistu, gan no iedzīvotāju puses. Tikai 7,7% neatbalsta nevienu no risinājumiem.

Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometri.

Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir tieši pašreiz uz sabiedrisko apspriešanu nodotais otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Ziemeļu koridora otrā posma pirmajā variantā visa autotrase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, tostarp tunelis ir zem Meža kapiem. Šis variants ir krietni dārgāks nekā citi varianti, bet ar vispozitīvāko ietekmi uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizāciju, vidi, ainavu un kultūras mantojumu salīdzinājumā ar pārējiem piedāvātajiem variantiem.

Otrajā variantā trase posmā no Gustava Zemgala gatves virzās pa estakādi, apejot Meža kapus, tālāk pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai. Meža kapu apejas izbūvei nepieciešams nojaukt vairākas dzīvojamās mājas, taču, pat ierēķinot nekustamā īpašuma atpirkšanas izdevumus, šis variants esot daudz lētāks par abiem pārējiem piedāvātajiem variantiem.

Variants salīdzinoši visvairāk skar dzīvojamās mājas ap projektējamo trasi, kas sarežģī vietējās satiksmes organizāciju, atstāj lielāko ietekmi uz vidi, ainavu un kultūras mantojumu, taču kā būtisks ieguvums vērtējams Skanstes ielas apkaimes sasniedzamības uzlabošanās.

Savukārt trešajā variantā trase virzās pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas, virszemē pa Bukultu ielu zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai plānots augstais tilts pāri Daugavai. Šis variants ir dārgāks nekā otrais variants (ar estakādi), taču tas ir labāks no ietekmes uz dzīvojamām mājām, vietējās satiksmes organizācijas, vides, ainavas un kultūras mantojuma viedokļa.

Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu). Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu). 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar