Biznesa portālam «Nozare.lv» bijušie bankas īpašnieki sacīja, ka viņiem pagaidām nav informācijas par pretenzijām un prasības summu, jo no tiesas nekādi materiāli nav vēl saņemti.

Savukārt bankas vadība 30.jūlija akcionāru sapulcē esot atteikusies atbildēt uz akcionāru jautājumiem par gatavojamās prasības summu, aizbildinoties ar Kredītiestāžu likuma normām.

Arī «Parex banka» neatklāj summu, kādu prasīts atlīdzināt, jo Kargins un Krasovickis ir bankas klienti un summas atklāšana varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

«Parex banka» paziņojumu par vēršanos tiesā pret Karginu un Krasovicki, lai piedzītu viņu darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, izplatīja 30.jūlijā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesnesim septiņu dienu laikā no prasības saņemšanas jāpieņem lēmums par prasības pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Jau ziņots, ka 30.jūlijā «Parex banka» ir vērsusies tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, informēja «Parex bankas» Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» stāsta Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu detalizētas un kompetentas analīzes, ko bankas uzdevumā ir veikuši gan Latvijas, gan starptautiska mēroga finanšu un juridiskie konsultanti - Londonas advokātu birojs «Herbert Smith LLP», Londonas auditorfirma «KPMG LLP» un Latvijas zvērinātu advokātu birojs «Eversheds Bitāns».

«Būtiski, ka, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi tikuši slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi būtiski likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un paredz arī valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši attiecīgajai kapitālsabiedrībai. Tādēļ bankai ir tiesības vērsties tiesā pret attiecīgajiem bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus,» apgalvo Zinkeviča.

Vienlaicīgi celtās prasības ietvaros banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.

Kā ziņots, 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku» un par diviem latiem no Kargina un Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.

Finanšu grūtībās nonākušās bankas glābšanai tajā tika noguldīti lieli finanšu resursi, kas joprojām veido ap 640 miljoniem latu, bet kopējais finansējums, kas tika novirzīts bankai, pārsniedz 800 miljonus latu.

Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no «Parex bankas» pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.

Naktī uz 1.augustu noslēdzās «Parex bankas» sadalīšanas posms un darbu sākusi AS «Citadele banka», kurā ir pārnesti visi labie «Parex bankas» finanšu aktīvi. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar