Prasību pēc Miķelsona lūguma ECT iesniedzis Rusanovs. Miķelsona advokāts stāstīja, ka prasība ir apjomīga un tajā ir ir norādītas nelikumības, kas saistītas ar Miķelsona aizturēšanu, proti, par tiesībām zināt, kāpēc viņš atrodas apcietinājumā, gan arī apskatīti pārkāpumi, kas attiecas uz Miķelsona tiesībām iepazīties ar materiāliem, kas pamato viņa apcietinājumu.

Vaicāts, cik ilgā laikā ECT šo prasību varētu izskatīt, Rusanovs atbildēja, ka tas varētu ilgt līdz pat trim četriem gadiem. Tomēr viņš uzskata, ka Miķelsons ECT uzvarēs. «Mums joprojām nav skaidrs, par ko Miķelsons ir apcietināts, un tas ir klaji pretlikumīgi,» apgalvoja Rusanovs.

Kā ziņots, saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās «Latvenergo» koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī «Sadales tīkla» Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Miķelsons savu apcietināšanu saista ar priekšvēlēšanu cīņām un tālāko «Latvenergo» nākotni. Kā sacīja Rusanovs, pašlaik Miķelsonam tiek inkriminēta labvēlīgu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem - «Alstom Network Swizerland AG» un «GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut», taču tādā gadījumā pie atbildības būtu jāsauc vēl vismaz 10-30 šo lēmumu pieņemšanā iesaistīti cilvēki.

Advokāts uzskata, ka Miķelsona aizturēšana nav izdevīga ne Latvijai, ne tās iedzīvotājiem, jo paver iespēju «Latvenergo» privatizācijai: «Tie nebūs vietējie - būs investori no malas.«

Rusanovs norādīja uz KNAB iespējamu līdzdalību šādā scenārijā. «KNAB izveidošana bija viens no iestāšanās NATO priekšnosacījumiem. KNAB konsultē dažādi ārvalstu konsultanti, tāpēc nav izslēgts, ka tas darbojas kādas ārvalstu organizācijas interesēs,» uzskata advokāts.

Rusanovs uzskata, ka šajā lietā KNAB ir pārkāpis likumu, tāpēc tika nolemts sniegt prasību ECT. Kā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Rusanovs, «KNAB ir pārāk liela vara un iespējas. Tas nereti rīkojas ārpus specdienestu robežām». Viņaprāt, pietiktu, ka kriminālprocesa gaitā «tiktu ievērots likums». «Vienīgais spēles noteikums, ko es atzīstu, ir Kriminālprocesa likums un Krimināllikums,» uzsvēra Rusanovs, norādot, ka galvenie pārkāpumi saistīti ar Miķelsona mājās un darbavietā veikto kratīšanu bez izmeklēšanas tiesneša sankcijas.

Rusanovs precizēja, ka pašlaik esot ierobežotas iespējas vērsties kādās starptautiskās tiesībsargājošās iestādēs, kamēr nav stājušies spēkā visu instanču attaisnojošie spriedumi, taču prasība ECT noteikti tiks sniegta.

«Masveidība, pompozitāte, publicitāte, personu degradācija, vaļīga likumu interpretācija liecina, ka tā bija plānota akcija,» uzskata advokāts un piebilst, ka pēc jautājumiem, kas trīs nedēļu laikā uzdoti Miķelsonam, neesot skaidra izmeklēšanas koncepcija. «Iespējams, KNAB meklē pavisam ko citu,» sacīja Rusanovs. Viņš neizslēdzot iespēju, ka Miķelsona aizturēšanai bijuši politiski motīvi.

Ko tieši KNAB varētu meklēt, Rusanovs LNT raidījumam konkrēti neatklāja. «Iespējams, ka KNAB ir kādas aizdomas, ir savs viedoklis. Varbūt viņi meklē kaut ko citu. Bet tas, kas ir zināms aizstāvjiem, ir nekonkrēts,» sacīja advokāts. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar