«Protams, ir cilvēki, kas interesējas par atsevišķām daļām, bet cenas nav labas. Galvenajam uzsvaram ir jābūt nevis uz pārdošanu, bet gan valsts ieguldītā atgūšanu. To var izdarīt tikai, maksimizējot aktīvu vērtību. Valsts un nodokļu maksātāju galvenajai interesei jābūt labākajam ilgtermiņa ieguvumam, nevis bankas pārdošanai, jo tā nav reālistiska iespēja,» atzina Gviljams.

Viņš arī norādīja, ka bankas rīcībā pēc tās restrukturizācijas patlaban lielākoties ir palikuši problemātiskie aktīvi, tāpēc ir svarīgi optimizēt parādu atgūšanu.

«Problemātisko kredītu pārdošana šodien citam spēlētājam var nebūt tik izdevīga kā to paturēšana, līdz ekonomika atkopjas un parādnieki atgriežas pie maksātspējas, bet, ja kredītņēmēji joprojām nebūs spējīgi maksāt, tad var domāt par aktīvu pārdošanu, ņemot vērā tirgus situāciju un cenu, kādu varam dabūt. Taču ikvienā gadījumā veiksim situācijas novērtējumu un aplēses,» stāstīja bankas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pašreizējais vērtējums neliecina, ka tagad par bankas aktīviem varētu iegūt saprātīgu un pieņemamu cenu, ja mērķis ir maksimizēt valsts ieguldītā atgūšanu, kā tas ir noteikts restrukturizācijas plānā. Situācijā, kad finanšu tirgū joprojām ir gana daudz neskaidrību un arī aktivitāte ir zema, bankas aktīvu pārdošana nav labākā opcija, lai mērķi īstenotu, pauda Gviljams.

«Maz ticams, ka tagad uzradīsies kāds investors, kurš teiks: «Sveika, «Parex banka», mēs dosim tik daudz naudas, lai atdotu valstij visu naudu!» Tas nav tas, ko investori darīs, un īsti laimīgs par šādu atrisinājumu es laikam nemaz nebūtu, jo mana motivācija darbam bija atrisināt šo situāciju un strādāt kopā ar visu komandu, no kuras sagaidu smagu darbu un aizrautību, lai sasniegtu lielisku rezultātu,» uzsvēra restrukturizācijas jautājumos pieredzējušais baņķieris.

Jau vēstīts, ka «Parex bankas» nākotni pēc tai izvirzīto mērķu sasniegšanas, no kuriem galvenais ir atgūt valsts ieguldīto naudu šajā bankā, patlaban ir grūti prognozēt un, iespējams, tā savu darbību beigs, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» atklāja Gviljams.

Gviljams atturējās prognozēt, kas ar «Parex banku» notiks pēc tam, kad tā būs izpildījusi savu uzdevumu, sakot, ka «šī ir risinājumu banka un gala rezultāts var būt jebkāds».

«Parex bankas» glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu. Pēc Gviljama teiktā, «Parex bankai» valsts ieguldījumi ir jāatgūst līdz 2017.gadam, tomēr tas ir maksimālais termiņš.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā notikušās «Parex bankas» restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS «Citadele banka» tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās «Parex bankas» aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti «Parex bankā» jeb risinājumu bankā.

Līdz ar «Parex bankas» restrukturizāciju notika arī bankas vadības maiņa. Padome par «Parex bankas» valdes priekšsēdētāju līdzšinējā vadītāja Nila Melngaiļa vietā iecēla Gviljamu. Valdē strādā arī Solvita Deglava, kura pirms darba «Parex bankā» strādāja revidentu uzņēmumā «PricewaterhouseCoopers» un arī «Latvijas Kuģniecībā», kā arī Jurijs Adamovičs, kurš bijis Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas Direktoru padomes padomnieks Londonā.

Savukārt par «Parex bankas» padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais «Parex bankas» padomes priekšsēdētāja vietnieks Maikls Borks, tāpat padomē ievēlēti Sarmīte Jumīte, Vladimirs Loginovs un Meri Elena Kolinsa.

Jau vēstīts, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku» un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar