Lūgumu par Miķelsona atbrīvošanu no apcietinājuma tiesā bija iesniedzis viņa advokāts Egons Rusanovs.

Rusanova rīcībā nav informācijas, vai Miķelsona ģimenes rīcībā ir šāda naudas summa.

Pēc sēdes Miķelsonu no tiesas zāles izveda pa dienesta ieeju. Viņa dzīvesbiedre, kā arī radi un paziņas, kuri šo pēcpusdien bija ieradušies atbalstīt Miķelsonu, viņu visu sēdes laiku gaidīja netālu no zāles durvīm.

Rusanovs žurnālistiem sacīja, ka joprojām pret viņa klientu vērstās aizdomas ir nekonkrētas.

LETA jau ziņoja, ka Miķelsons iepriekš Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniedza prasību pret Latvijas valsti par, viņaprāt, nelikumīgu aizturēšanu.

Prasību pēc Miķelsona lūguma ECT iesniedzis viņa advokāts Rusanovs. Miķelsona advokāts stāstīja, ka prasība ir apjomīga un tajā ir ir norādītas nelikumības, kas saistītas ar Miķelsona aizturēšanu, proti, par tiesībām zināt, kāpēc viņš atrodas apcietinājumā, gan arī apskatīti pārkāpumi, kas attiecas uz Miķelsona tiesībām iepazīties ar materiāliem, kas pamato viņa apcietinājumu.

Vaicāts, cik ilgā laikā ECT šo prasību varētu izskatīt, Rusanovs atbildēja, ka tas varētu ilgt līdz pat trim četriem gadiem. Tomēr viņš uzskata, ka Miķelsons ECT uzvarēs. «Mums joprojām nav skaidrs, par ko Miķelsons ir apcietināts, un tas ir klaji pretlikumīgi,» apgalvoja Rusanovs.

Kā ziņots, saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās «Latvenergo» koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī «Sadales tīkla» Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Miķelsons savu apcietināšanu saista ar priekšvēlēšanu cīņām un tālāko «Latvenergo» nākotni. Kā sacīja Rusanovs, pašlaik Miķelsonam tiek inkriminēta labvēlīgu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana diviem uzņēmumiem - «Alstom Network Swizerland AG» un «GAMA GŪC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut», taču tādā gadījumā pie atbildības būtu jāsauc vēl vismaz 10-30 šo lēmumu pieņemšanā iesaistīti cilvēki.

Saskaņā ar Miķelsona valsts amatpersonas deklarāciju par 2009.gadu, viņam pieder zeme un ēkas Viesturu pagastā, dzīvoklis Rīgā, divas 1958. un 2007.gadā ražotas automašīnas «Jaguar» un divas piekabes.

Skaidrā naudā Miķelsons glabā 7000 eiro (4920 latus) un 7000 latu, bet bankās viņam uzkrāti kopumā aptuveni 64 500 lati. Šveices bankā «AP Alage & Privatbank» glabājas 52 467 eiro (36 874 lati), «Parex bankā» - 1382 eiro (971 lats), «SEB bankā» - 29 174 eiro (20 503 lati) un 146 lati, «Nordea» bankā - 5000 eiro (3514 lati) un 2416 lati.

«Latvenergo» vadītājam pieder arī 10 000 «SEB bankas» ieguldījumu fondu daļu, kuru nominālvērtība ir 9355 eiro (6575 lati), un 31,1 privatizācijas sertifikāts.

Miķelsons ir parādā kopumā ap 11 600 latiem, bet citiem aizdevis kopumā ap 93 500 latus.

Algā no «Latvenergo» Miķelsons pērn saņēmis 50 611 latus.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar