Latvija bez starptautiskā aizdevuma?

Katrs eksperts pirms sarunas iezīmēja savu skatījumu par noteiktu diskusijas aspektu. Dombrovskis, vaicāts par melno scenāriju, īpaši pie tā nepakavējas. Viņaprāt, bez šāda aizdevuma banku sistēma visticamāk sabruktu, lats tiktu devalvēts un iestātos valsts defolts. Tāpēc vienīgā izeja ir bijusi aizņemties no SVF. Dombrovskis atgādina arī priekšvēsturi, proti, nekustamo īpašumu burbuli, ar to saistīto straujo algu pieaugumu celtniecībā bez attiecīgās produktivitātes pieaugsmes. Algu kāpums ir veicinājis inflāciju, bet finansējuma mazināšanās noslēgusies ar krīzi un paniku. Turklāt arī valdība nav bijusi gatava šādām norisēm. Tomēr aizdevums ir jāatdod; SVF, piemēram, atmaksāt jāsāk 2012. gadā un jāatmaksā 3 gadu laikā. Tas nozīmē, ka aizdevums tiks pārfinansēts, t.i., parāds principā izmaksās vēl vairāk.

LB prezidentam šķiet, ka bez starptautiskā aizdevuma tautsaimniecībā iestātos katastrofa.  Rimšēvics norāda, ka LB un valdības viedokļos ir gan kopīgais, gan atšķirīgais jautājumā par aizdevumu. Atšķirīgais esot tas, ka lieki nav jāaizņemas un ka nodokļu celšana nav pieļaujama. LB pauž arī viedokli, ka budžets jāmazina par aptuveni 400 miljoniem latu. Šādi atkal tiek piesaukti maģiskie vārdi „budžeta konsolidācija», tiem seko nākamie, proti, lielāks uzsvars esot liekams uz strukturālām reformām. Par tām gan jau tik ilgi runāts, ka šo vārdu piesaukšana drīzāk izraisa smaidu. Varbūt iedarbīguma dēļ var sākt runāt par poststrukturālām reformām? LB prezidents gan uzsver arī kopīgo, piemēram, ka ar aizdevuma palīdzību varot stabilizēt ekonomiku. Līdz šim gan pausts, ka starptautiskais aizdevums izmantojams banku, finanšu sistēmas stabilizēšanai. Pēc šādām atziņām nevilšus var rasties jautājums par banku parazītismu. Tas nepavisam neparedz banku demolēšanu vai likvidēšanu, tas paredz vien banku lomas noskaidrošanu, galu galā finanšu burbulis bez bankām laikam būtu neiespējams.
Savukārt P. Raudseps, jautāts par žurnālistu un sabiedrību lomu šajos procesos, ir vārdos gana skops. Sabiedrība izvirzot politiķiem pretrunīgus uzdevumus. Nu, un? Vai tad vienlaikus netiek runāts arī par plaisu starp sabiedrību un varu? Nākamā liga esot tā, ka mediju uzmanības centrā esot nevis ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošana, bet gan budžeta tēriņu samazinājumi. Vai problēmas var aizgainīt ar vārdiem, uzmanības pārvirzīšanu? Vienā no diskusijām Jānis Domburs pauda skarbus vārdus, proti, žurnālistikā esot palikuši gandrīz tikai lūzeri. Plašsaziņas līdzekļos nemitīgi tiek malstīts: aizdevums esot piespiedu privatizācija, slepena vienošanās, iespējamā sociālo izdevumu samazināšana utt. Vai žurnālistiem ir sajēga par notiekošo?

Jānis Ošlejs uzskata, ka bez aizņēmuma Latvijas ekonomika sabruktu, tā nespētu norēķināties par ārvalstu precēm un kredītiem. Taču nemainīga lata kursa saglabāšana viņa skatījumā ir bijusi un ir aplama. Turklāt devalvācija ir bijusi SVF ieteikums. Kāpēc lats netika devalvēts? Kredīts ir ticis izsniegts ārzemju valūtās, un tas nozīmē, ka ciestu banku sektors. Darba vietu nodrošināšanas un vietējās ekonomikas stimulēšanas vietā izraudzīts veids, kā mazināt citu ciešanas. Saistībā ar Ošleja sacīto neviļus nāk prātā kādreizējais baņķieru apzīmējums, proti, trapezīts — no citu galdiem pārtiekošais. Ošlejs uzskata, ka arī patlaban ir nepieciešama lata devalvācija, pirms tam konvertējot latos citās valūtās paņemtos kredītus. Turklāt devalvācija ir nepieciešama patlaban, kad pieejams starptautiskais aizdevums. Līdztekus esot nepieciešama rūpnieciskās attīstības programma.

ES finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriele Džudiče piemin vēl vienu svarīgu aspektu. Izrādās, ka tā sauktā algu cirpšana vismazāk ir skārusi tos, kas strādā celtniecībā un mazumtirdzniecībā. Citiem vārdiem sakot, runa ir par ēnu ekonomiku, tās milzu apmēriem Latvijā. Vai nav tā, ka konsolidēšana, strukturālās reformas tikai veicina šādas ekonomikas palielināšanos? Turklāt, ja var ticēt plašsaziņas līdzekļiem, no starptautiskā aizdevuma līdz šim visvairāk tērēts valsts parāda atmaksai. Cik lietpratīgi galu galā tiek izmantots aizdevums?  Turklāt esošajām problēmām ir vēl viens risinājums, proti, importa samazināšana un eksporta palielināšana. To var formulēt arī jautājuma veidā: kāpēc ļaut iedzīvoties uz trūcīgo rēķina? Jautājums kļūst vēl skarbāks, ja ņem vērā, cik naski kreditēšanā un burbuļa pūšanā ir bijuši aizrobežu bāleliņi un tautumeitas.

Šie ir tikai daži aspekti un jautājumi, par kuriem diskutēs Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā sarunā «Latvija bez starptautiskā aizdevuma?», kas notiks šā gada 9. septembrī plkst. 17 Eiropas Savienības mājas sarunu istabā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.   

Tweet