Eksperts: internets nekaros pret cilvēci kā filmā «Terminators»

Vaicāts, vai internetam pieslēgtās ierīces nevarētu rīkoties līdzīgi aizsardzības un ieroču vadības sistēmai «Skynet», kas filmā «Terminators», darbojoties autonomi, nodomā iznīcināt cilvēci kā lielāko draudu mieram, latviešu izcelsmes datorzinību doktors tikai pasmaida. «Tas, ko redzam patlaban, nekādā ziņā neatbilst «Skynet» scenārijam. Mašīnas nav sākušas autonomi kalpot kādiem ļauniem mērķiem. Drīzāk mašīnas un sensori rada arvien lielāku datu daudzumu, ar kuru jātiek galā cilvēkiem,» Dunkels sacīja.

Zinātnieks, kura tēvs bija Latvijā dzimis matemātiķis un fiziķis, nelaiķis Andrejs Dunkels, ir līdzautors vasarā publicētai grāmatai «Interconnecting Smart Objects with IP - The Next Internet» («Nākamais internets - «viedu priekšmetu» savienošana caur interneta standartu/IP-interneta protokolu»).

«Jaunāka statistika liecina, ka internetam pieslēgti ir aptuveni četri miljardi ierīču. Tas ir mazāks skaits, nekā pasaulē ir cilvēku. Bet arī visi cilvēki nav pieslēgušies internetam. Jebkurā gadījumā ļoti liels interneta lietotāju skaits nav cilvēki, bet ir mašīnas,» teica Dunkels un skaidroja, ka visu internetam pieslēgto mašīnu vadība un to saražoto datu apstrāde ir ļoti aktuāla problēma, tādēļ arī tapis viņa pētījums kopā ar Žanu-Filīpu Vaseuru.

Dunkels stāstīja, ka ļoti daudz internetam pieslēgto ierīču pašas satur sensorus un mikroprocesorus un spēj autonomi veikt dažādus procesus (paziņot savu stāvokli noteiktos intervālos, veikt mērījumus un pat ieslēgt vai izslēgt citu ierīču darbību pēc ieprogrammētas shēmas). Tādēļ viena no viņa specialitātēm bijusi tā saukto iebūvēto sistēmu programmēšana.

Dunkels ir izstrādājis atvērta koda operāciju sistēmu «Contiki» šādu iebūvētu sensoru un ierīču vadīšanai. «Manu programmatūru lieto zemes pavadoņos, naftas urbumos, sacīkšu mašīnu motoros un kravas kuģos,» Dunkels raksta savā mājaslapā.

Tomēr zinātnieks, kas prestižā augsto tehnoloģiju žurnālā «Technology Review» 2009.gadā pieskaitīts pie pasaules 35 spējīgākiem IT nozares zinātniekiem, kuriem vēl nav 35 gadi, uzskata, ka pētniecības un attīstības smaguma punkts virzās prom no sensoru un ierīču izstrādes, kas mēdz būt dārga.

«Darbība notiek ar visiem slāņiem, sākot ar fiziskiem sensoriem. Tad ir sakaru jeb komunikāciju slānis, kas nodrošina sensoru ievākto datu pārnešanu citur. Citā plāksnē notiek darbs ar datu prezentāciju, kā tos rādīt mobilajos telefonos vai interneta lapā. Vēl nav skaidrs, kuros aspektos būs visauglīgākā darbība. Pēdējos piecos gados darbi ir koncentrējušies uz zemāko slāni, nodrošinot, lai darbojas sensoru tehnoloģijas,» stāstīja Dunkels un uzsvēra, ka tieši programmatūras attīstīšana «ierīču internetam» neprasa lielus kapitāla ieguldījumus.

«Pēdējos pāris gados ir radusies iespēja lietot mākoņdatošanas resursus un veikt operācijas ar lielu datu daudzumu. To visu var darīt ar nelielām sākuma investīcijām. Tā ir iespēja,» viņš teica, pieļaujot, ka šeit izdevības varētu rasties arī Latvijas uzņēmumiem.

«Ar labām zināšanām programmatūras attīstīšanā un algoritmos ir iespējams ieņemt tirgus nišas,» Dunkels teica, pieļaujot, ka samērā mazās valstīs, tādās kā Zviedrija vai Latvija, varētu dzimt vai vismaz rasties pamati nākamajam pasaules informācijas tehnoloģiju gigantam, kas izstrādātu ļoti sarežģītas «ierīču interneta» vadības un datu apstrādes sistēmas.

Zviedrijas datorzinātņu institūts ir bezpeļņas pētniecības iestāde, kas pēta IT praktisko pielietošanu. Institūtā strādā 100 pētnieki, no kuriem 45 ir ar doktora grādu, un maģistrantūrā mācās 20 studenti.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar