Bijušais aviācijas pulka komandieris: trīs iemesli Kačiņska lidmašīnas avārijai
Ceturtdiena, 30. decembris (2010) 10:02 | Komentāri: (13)
Bijušais Polijas aviācijas pulka komandieris Roberts Latkovskis sarunā Polijas televīzijā nosaucis arī trīs iemeslus, kuri, viņaprāt, izraisīja katastrofu: nepareizs lēmums lidot tādos laika apstākļos, pilotu kļūdas un dispečeru kļūdas.
 |
Foto: Scanpix/Reuters
Bojāgājušā Polijas prezidenta lidmašīna bija spiesta veikt nosēšanos Smoļenskā, jo tā bija pavēlējis Polijas Gaisa spēku ģenerālis Andžejs Blasiks. Tas nozīmē, ka šo lēmumu tomēr nebija pieņēmis ekipāžas komandieris Arkadiušs Protasjuks.
«Laika apstākļu dēļ nebija iespējams nosēdināt lidmašīnu. Šo kļūdainu lēmumu pieņēma Gaisa spēku galva, kurš bija atbildīgs par šo reisu. Viņš bija lidmašīnas salonā, tātad garantēja prezidenta un pārējo pasažieru drošību. Vajadzēja atlikt izlidošanu un sagaidīt labvēlīgākus laika apstākļus. Tāpat varēja lidot uz rezerves lidlauku,» sacīja Latkovskis.
Latkovskis arīdzan uzsvēra, ka Blasiks, kurš bija pilotu kabīnē, izdarīja spiedienu uz Protasjuku.
Jau iepriekš izmeklēšanas materiālos bija norādīts, ka pilotu kabīnē atradās arī nepiederošas personas. «Lidmašīnas komandieris bija nevis kapteinis Protasjuks, bet, saskaņā ar noteikumiem, ģenerālis Blasiks. Viņš arī pavēlēja nosēsties un pat pārkāpt lidojuma noteikumus,» uzskata eksperts.
Viņš ir pārliecināts, ka ekipāža nevēlējās nosēsties, bet gan tikai uzsākt nosēšanos, lai «apmierinātu pasažierus» un pēc tam varētu lidotu uz citu lidlauku.
Un, visbeidzot, pēdējais traģēdijas iemesls ir Smoļenskas dispečeru kļūdas. «Dispečeri tādos apstākļos nedrīkstēja pieļaut nosēšanos,» skaidro Latkovskis. Pēc viņa sacītā, dispečeru kabīnē esošie bija panikā. Viens dispečers lūdza Maskavas padomu - uzņemt lidmašīnu vai nē.
«Kāds tur nolēma tomēr uzņemt lidmašīnu. Bet dispečeri ir apmācīti un zina, ka tādos apstākļos lidmašīnas uzņemt nedrīkst,» teica eksperts.
Latkovskis uzskata, ka, iespējams, starp pilotiem un dispečeriem radās nesaprašanās. Ekipāža apstiprināja, ka iepriekš lidmašīnu nosēdināja uz militārā lidlauka, tāpēc dispečeri varēja nodomāt, ka piloti zina procedūras.
Kāds cits aviācijas eksperts ir vēl skarbāks - Stefans Gruščiks uzskata, ka «Smoļenskas traģēdija sākās jau Varšavā». Viņš saka, ka «fatāla» bijusi arī ekipāžas atlase.
«Ekipāžas locekļi nepārzināja krievu valodu, tāpat nezināja procedūras, kuras jāievēro, nosēžoties uz Krievijas militārajiem lidlaukiem,» norādīja Gruščiks.
| VĒL PAR TĒMU: | Polijas prezidenta traģiskā bojāeja |
| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(13) |
Es nekad neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu par poļiem kautko labu, viņus ienīst gan austrumos gan rietumos
Faktiski iemesls avārijai bija tik viens, proti prezidenta Kačinska vēlme par katru cenu nosēsties Smoļenskā. Viņa gribu pilotiem darija zināmu ģenerālis Blasiks, gaisa spēku galvenais komandieris. Lidmašīnas apkalpe bija militārā. Viss pārējais ir tik sekas šīs vēlēšanās izpildīšanā. Ja kādam interese, var palūkoties arhīvā, kur gluži šos pašus uzskatus izteicu jau tūlīt pēc avārijas.
Dispečeri nu gan nav vainīgi, bija tak pateikts, ka nevajag nosēsties un jālido uz citu lidlauku, bet reiz trakie poļi pretēji veselajam saprātam gāja uz nosēšanos, tad darīja, ko nu varēja.
Varbūt pietiks!!!!!!!!! Jārisina ir tekošās problēmas. Vainīgo meklēšana miroņus nepiecels.
tiks slegta robezha ciet ar krieviju,un domajams ka jau tuvako meneshu laika,un tad lai utainie naciki tur viensotru nem dir... lidz civilizacija no tiem bus atbrivojusies
Citi raksti kanālā
17:12 |
|
17:02 |
|
16:23 |
|
16:10 |
|
16:02 |
|
15:23 |
|
15:21 |
|
15:19 |
|
14:51 |
|
14:32 |
|
14:03 |
|
13:36 |
|
13:25 |
|
13:13 |
|
13:07 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
Dienas foto: Kautiņš parlamentā (35) 
Ukrainas parlamentā jau ne pirmo reizi domstarpības risina, liekot lietā dūres. ...
Kļūsti par reportieri!
APOLLO E-VEIKALI
APOLLO DARBS
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +17.5 °C Vējš: 5 m/s ZR Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā
Pēc 33 gadiem atklājas patiesība par kādu baisu slepkavību (41)