Ieņēmumu palielināšanu plāno nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu, īpašu uzmanību pievēršot nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī akcentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.

Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.

Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9600 tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, bet 21 000 valsts budžeta iestādēs nodarbināto netiks piemērota samazināšana.

Finanšu ministrija piedāvā jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% uz 22%. Realizējot šo pasākumu, plānots papildus ieņemt 1,6 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, bet siltuma ražotājus tas neietekmē. Tiesa gan, koalīcija par šo pasākumu vēl nav vienojusies.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.

Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildus valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.

Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī.

Tiek piedāvāts palielināt arī nodokli azartspēlēm, un konkrēti aprēķini šobrīd tiek veikti.

Dombrovskis pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem norādīja, ka attiecībā uz izmaiņām sociālajā jomā nekādas vienošanās nav panāktas.

Runājot par plānoto atalgojuma fonda samazināšanu valsts pārvaldē, kas varētu būt 5%, premjers skaidroja, ka iestāžu ziņā būšot izlemt, vai nu samazināt darbinieku algas, vai samazināt strādājošo skaitu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzina, ka minētie konsolidācijas pasākumi skars nodokļu jomu, tomēr šoreiz tas nebūs tik salīdzinoši jūtīgi, kā notika, kad tika skarti patēriņa, sociālie un darbaspēka nodokļi.

Vilks pauda cerību, ka starptautiskie aizdevēji šos iecerētos konsolidācijas pasākumus atbalstīs un ieklausīsies Latvijas puses argumentos.

Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.  

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar