Datoru tirdzniecību būtiski ietekmēs elektronisko datu nesēju jeb disku divkārtēja sadārdzināšanās, ko izraisījuši šie Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā 1. maijā. Noteikumi par autortiesībām datu nesējos paredz, ka patērētājam jāmaksā ne tikai līdzšinējā matricas cena, bet arī nodoklis par autortiesībām.

«Ja es pats ar savu kameru safilmēto vai safotografēto materiālu ierakstu diskā, tad kaut kāda daļa no nodokļa pienāktos man. Pašlaik nav skaidrs, kas šo nodokli saņem un kādiem autoriem to maksā .. tas nav pārskatāmi,» sašutumu pauda uzņēmuma «MA-1 Datori» valdes priekšsēdētājs Ints Balodis.

Cēsu SIA «Zintis» direktors Juris Šmits norādīja, ka matricu cenu sadārdzināšanās var būtiski ietekmēt vairāku nozaru darbību, piemēram, medicīnu, kur diskus plaši izmanto diagnosticēšanas iekārtās u. c. «Valsts nav aprēķinājusi, par cik tai vajadzēs palielināt valsts iestāžu budžetu, jo, palielinoties matricu cenām, arī valsts iestāžu budžetā tam vajadzēs divas reizes vairāk izdevumu,» sacīja «GNT Latvia» Mazumtirdzniecības departamenta direktors Mārtiņš Martinsons, norādot, ka valsts kopsummā vairāk zaudē nekā iegūst.

Balodis paskaidroja, ka valstij no budžeta būs jāfinansē cenu izmaiņas, taču iekasētais nodoklis atšķirībā no citiem nodokļiem valstij neatgriezīsies — tas acīmredzot aiziet autoriem, kuru tiesības valsts, visticamāk, neaizskar, bet liela daļa tiks iztērēta vienkārši nodokļa administrēšanā. Šeit ieinteresētā puse var būt autortiesību aģentūras, jo tās saņems papildu finansējumu no šā paša nodokļa.

Pašlaik matricu cenas mazumtirdzniecībā vēl nav palielinājušās, jo datoru tirgotājiem vēl ir savi krājumi. Matricu cenu divkārša palielināšanās rudenī varētu sadārdzināt arī datorus, jo to ražošanā izmanto cietos diskus, kas arī ir datu nesēji un līdz ar to ir aplikti ar nodokli, prognozēja kompāniju pārstāvji.

«Pēc diskusijas esam saņēmuši brīdinājuma vēstuli no Autortiesību aģentūras par jaunā likuma ievērošanu. Iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumiem, var secināt, ka uzraudzības realizēšana ir ļoti nepārdomāta — tagad katram nesējam līdzi ir jānodrošina apliecības. Nav skaidrs, kā tam jānotiek praktiski,» Balodis bija sašutis.

Autortiesību atlīdzība varētu arī samazināt Latvijas datortehnikas ražotāju konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Noteikumos paredzēts, ka atlīdzības lielumu aprēķina, reizinot likmi par tukšajiem materiālajiem datu nesējiem, kas ir 0,025 lati par audioieraksta stundu (audiolikme) un 0,05 lati par videoieraksta stundu (videolikme), ar tukšā nesēja iespējamo ieraksta ilgumu vai datu ietilpību, ko noteicis izgatavotājs.

100% apjomā atlīdzību maksā par audiokasetēm, videokasetēm, minidiskiem, kā arī pārējiem tukšajiem datu nesējiem ar ietilpību 3 megabaiti un vairāk. Savukārt parastai matricai (CD-R) un pārrakstāmajai matricai (CD-RW) — 40% no audiolikmes un 10% no videolikmes, bet parastai DVD (DVD-R) matricai un pārrakstāmajai DVD matricai (DVD-RW) — 10% no audiolikmes un 40% no videolikmes.

Personai, kas ieved Latvijā tukšos materiālos nesējus vai informācijas pavairošanas iekārtas, jāsamaksā atlīdzība 15 dienu laikā pēc to ievešanas Latvijā.

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas IT likumos nav citu būtisku izmaiņu, jo šīs nozares likumi Latvijai nav paši modernākie — valdība iekavējusi «lērumu ar citām jomām, kas vispār ir apstājušās, piemēram, medicīnas preču tirdzniecība un sanitārās robežinspekcijas jautājums», teica Balodis.

Tweet