Valsts nekādā gadījumā neatpirks aviokompānijas «airBaltic» preču zīmes, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien uzklausīs ziņojumu un, iespējams, lems par turpmāko rīcību ar aviokompānijas «airBaltic» preču zīmēm. Jautājums tiks skatīts sēdes slēgtajā daļā, plašāki komentāri par to sniegti netiek. Arī valdības dokumentu vietnē «eportfelis» šis Auguļa virzītais jautājums ir bez nosaukuma.

Kā akcentēja ministrs, valsts neatpirks «airBaltic» preču zīmes, ņemot vērā sarežģīto budžeta situāciju. «airBaltic» esot jāstrādā pie tā, lai pati aviokompānija varētu atpirkt preču zīmes no saviem akcionāriem.

Augulis arī pauda viedokli, ka maksai par preču zīmēm jābūt tādai pašai kā pārdošanas darījumā.

Lūgts komentēt «airBaltic» finanšu situāciju, Augulis norādīja, ka zināmi 2009.gada rezultāti, kad aviokompānija strādājusi ar peļņu. Par pagājušo gadu auditētais pārskats gaidāms vasaras vidū, bet patlaban zināms, ka «airBaltic» izdevies ievērojami kāpināt apgrozījumu.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes», lūgts paust viedokli par «airBaltic» prezidentu Bertoltu Fliku, Augulis norādīja, ka pats būtiskākais esot uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji. Ja «airBaltic» strādā ar peļņu, kā tas noticis 2009.gadā, tad nav pamata vērsties pret kompānijas vadību.

Kā sacīja ministrs, pēdējā laikā pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī «airBaltic» un lidostas «Rīga» attiecībās. Pēc izmaiņām lidostas vadībā abu kompāniju pārstāvji beidzot apsēdušies pie sarunu galda.

Augulis vairākkārt akcentēja, ka viņa galvenais mērķis ir, lai «airBaltic» sekmīgi attīstās.

Nesen Augulis apmeklējis Somiju, kur ar šīs valsts transporta ministri Anu Vehvilainenu pārrunāta situācija ar «airBaltic». Tikšanās laikā aviokompānija raksturota kā Latvijas veiksmes stāsts, tāpat kā mobilo tālruņu ražotājs «Nokia» Somijā.

Jau ziņots, ka 1.martā notikušajā «airBaltic» padomes sēdē izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus neatklāja ne valsts kapitāla daļu turētāja Satiksmes ministrija, ne arī pats uzņēmums.

«airBaltic» prezidenta Bertolta Flika vadītais uzņēmums «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) piedāvājis valstij atpirkt «airBaltic» preču zīmes, iepriekš rakstīja portāls «Pietiek.com».

Tomēr valsts pārstāvjiem patlaban nav skaidrs, vai Flika piedāvājums nav joks, atzinis Auguļa padomnieks Artis Stucka.

«Otrs ["airBaltic"] akcionārs [Flika vadītā BAS] Satiksmes ministrijai ir uzrakstījis vēstuli, kurā ir pateikts - samaksājiet visu to naudu un ķīlas vērtību, ko mēs esam ieguldījuši, un preču zīmes ir jūsu. Jautājums ir, vai no BAS puses šī vēstule ir kā apraksts - pajokoju - vai kā apraksts - piedāvāju -, uz kā pamata valstij jādomā, kāda būs tālākā pozīcija,» situāciju raksturoja Stucka.

BAS un tai piederošās preču zīmes - «airBaltic», «airBaltic.com», «airBalticTravel.com», «Baltic Taxi», «BalticHotels», «BalticMiles» - pērn decembrī ieķīlātas krievu miljardierim Vladimiram Antonovam piederošajās bankās «Latvijas Krājbanka» un «Snoras». BAS ķīlas vērtība ir 31 miljons latu.

BAS īpašumā «airBaltic» preču zīmes nonāca 2009.gada nogalē, informācija par darījumu tika publiskota tikai pērn vasarā. BAS par preču zīmēm «airBaltic» solīja līdz pagājušā gada beigām samaksāt 13 miljonus eiro (9,1 miljonu latu), taču līdz šim tā arī nav skaidrs, cik patiesībā BAS samaksājis.

«No premjera kunga ir konkrēti jautājumi, un Satiksmes ministrija uz tiem arī atbildēs. Tas stāsts ir tāds - ja saistībā ar šo preču zīmju nonākšanu BAS rīcībā ir bijušas kaut kādas nelikumības, tad nebūs tā, ka Augulis kā ministrs mēģinās to noslēpt vai premjeram nepateikt. Mēs neesam ieinteresēti padarīt to situāciju sliktāku. Ir iecelta «airBaltic» padome, un Satiksmes ministrijas kā lielākā akcionāra uzdevums ir pateikt, kāda tā situācija ir, lai valdība pēc tam var pieņemt attiecīgu lēmumu,» skaidro Auguļa padomnieks.

«airBaltic» ir dibināta 1995.gadā.

Uzņēmuma galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju, kā arī lidsabiedrības vadītājam Flikam un Krievijas uzņēmējam Staņislavam Kovtunam vienādās daļās piederošā BAS - 47,2% akciju. «airBaltic» flotē ir 34 lidmašīnas: sešas «Boeing 737-500», astoņas «Boeing 737-300», divas «Boeing 757-200», desmit «Fokker 50» un astoņas «Bombardier Q400Next Gen». 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar