Ziņojumā norādīts, ka 90 miljoni latu būtu nepieciešami nekavējoties, savukārt vēl viens miljards ASV dolāru jeb aptuveni 450 miljoni latu - ilgtermiņā. Gadījumā, ja valsts savas akcijas «airBaltic» pārdotu, būtu iespējams iegūt finanšu līdzekļus un nodrošināt kvalitatīvus aviopārvadājumus.

Augulis ziņojumā valdībai mudina «airBaltic» valsts daļas pārdot.

«Nekā personīga» uzzinājis, ka pirms dažām nedēļām pie Auguļa viesojies vienas no lielākajām Ķīnas aviokompānijām «Hainan Airlines» augsta līmeņa valdes loceklis un līdzīpašnieks, kas izteicis gatavību pirkt visas «airBaltic» akcijas. Konkrēta cena sarunās minēta neesot.

Ķīnieši par «airBaltic» akciju iegādi interesējušies jau pirms gada. Toreiz bija Saeimas vēlēšanas un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (ZZS) viņiem nesniedza skaidru atbildi.

«airBaltic» padomes sēde par finanšu situāciju uzņēmumu paredzēta nākamnedēļ. Nav zināms, vai uz to ieradīsies kompānijas prezidents, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pret viņu ierosinājis kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Nekā personīga» rīcībā nonākušas ziņas, ka Vienotības valdes un Saeimas frakcijas sēdē apspriesti zaudējumi nacionālajā aviokompānijā un secināts, ka, jāpieprasa ministra Auguļa demisija, tomēr konkrēts lēmums pieņemts vēl neesot.

LETA jau informēja, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) piektdien «Rietumu radio» apgalvoja, ka «airBaltic» šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju «airBaltic» līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. «airBaltic» vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no «airBaltic» ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

«Tas liek domāt, ka šī ir apzināta rīcība, lai no uzņēmuma izpumpētu naudas līdzekļus,» runājot par lielajiem zaudējumiem sacīja Kampars.

Augulis savukārt uz Kampara paziņojumu reaģēja, nosūtot vēstuli pārējiem «airBaltic» akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Par to biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Auguļa padomniece Ināra Pomere.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu valstij patlaban ir salīdzinoši neliela ietekme uz aviokompānijas saimniecisko darbību un uzņēmuma pārvaldību faktiski īsteno «airBaltic» privāto akcionāru pārstāvji, satiksmes ministrs uzsver, ka valsts patlaban nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies.

Līdz ar to finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā «airBaltic» būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildus ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.

«Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un «Baltijas aviācijas sistēmas» (47,2%). «Baltijas aviācijas sistēmas» vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».  

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar