Partijām ir atšķirīgi viedokļi cik, kādi un kā valsts uzņēmumi būtu jāpārvalda

Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka valstij vajadzētu piedalīties ar savām daļām uzņēmumos, kas skar valsts drošību, dabiskos monopolos, kā arī uzņēmumos, kas pilda sociāla rakstura funkcijas. Igors Pimenovs (SC) skaidroja, ka valsti jābūt lielākam svaram uzņēmumu vadībā un pat pieļāva, ka kādu uzņēmumu valsts varētu iegādāties vēl. Jānotur esot tie uzņēmumi, kas noteikšot ekonomikas izaugsmi. Tieši valsts tiešā invāzija varot nodrošināt konkrētu nozaru izaugsmi, piemēram, telekomunikāciju jomu.

Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka dabiskos monopolus nevar privatizēt, taču daļu uzņēmuma akciju varētu kotēt biržā. Vjačeslavs Domrovskis (ZRP) savukārt uzsvēra, ka valsts uzņēmumos, protams, svarīga esot peļņa, taču, ja ir runa par sociālām iestādēm tādām kā slimnīcas, peļņa nebūtu svarīgākais Pats svarīgākais, lai uzņēmumos būtu iecelta autonoma valde.

Anda Ozola (ŠRP/LPP/LC) uzskata, ka krīzes situācijās valsts regulējošā loma tikai pieaugot un ka valsts resursu portfelis būtu jānodod izvērtēšanai Saeimai.

Jānis Grasis (ZZS) savukārt norādīja, ka valsts uzņēmumiem galvenais tomēr esot pelnīt. Turklāt, ja uzņēmumu pārdodot, tad svarīgi arī esot, kas ir pircējs, jo atdot Latvijas monopola uzņēmumu Skandināvijas monopolam neesot prātīgi.

Partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka valsts uzņēmumi var strādāt labāk. Ašeradens norādīja, ka traucē sektorālais princips, jo ministrijas un tām pārraudzībā esošie uzņēmumi nonāk vienas partijas ziņā.

Finanšu konsultāciju kompānijas «Prundetia» pārstāvis Ģirts Rungainis atzina, ka galvenais ir, lai valsts un valsts kapitāldaļu uzņēmumi strādātu efektīvi un caurspīdīgi, un to, ka tā var strādāt, pierādot Ziemeļvalstu piemēri. Sabiedrības «Delna» padomes priekšsēdētāja Inese Voika atzina, ka būtiskākais ir izvairīties no korupcijas lēmumu pieņemšanas procesā.

Diskusijā domas dalījās, vai valstij uzņēmumi būtu jāpārvalda kā līdz šim, atstājot ministriju pārraudzībā, vai izveidojot centralizētu institūciju, kas veiktu šo uzdevumu. Ozola, piemēram norādīja, ka ar centralizāciju ir jābūt uzmanīgam, jo tad dažu cilvēku rokās nonākšot atbildība par lielām naudas plūsmām. Ašeradens savukārt uzskata, ka valsts resursus varētu pārvaldīt ministrs bez balsstiesībām. Tad arī varētu šķirot, no kuriem uzņēmumiem valstīm jātiek vaļā un kuri ir ar augstu pievienot vērtību.

Partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka valstij ir jānodala politiskais process no uzņēmumu pārvaldes procesa, vismaz tieši neļaujot iejaukties uzņēmumu darbībā. Tuvāk uzņēmuma tiešajai pārvaldei esot jābūt profesionāļiem nevis politiķiem.

Tāpat tika atzīts, ka ir vērts padomāt par uzņēmumu padomju atjaunošanu, taču tur strādātu profesionāļi, kas nodarbotos ar uzņēmuma stratēģijas izstrādi. Cik šādās padomēs vajadzētu būt profesionāļiem, domas dalījās, piemēram, liela uzņēmuma stratēģiju diez vai varētu izstrādāt trīs padomes locekļi.

Rungainis norādīja, ka politiķi nevar būt pārāk tuvu uzņēmumu pārvaldes institūcijām, jo tad tiekot ietekmēti, piemēram, iepirkumu konkursi.

Kā ziņots, Meierovica biedrība sadarbībā ar biržu «NASDAQ OMX Riga» šodien rīkoja priekšvēlēšanu diskusiju «Pārvaldīt vai izpārdot. Kā veicināt uzņēmumu labu pārvaldību».

Pirms iepriekšējām vēlēšanām 2010.gada jūlijā Meierovica biedrība organizēja ekspertu un politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Tolaik kā viens no pamatsecinājumiem bija nepieciešamība uzlabot publisko uzņēmumu pārvaldi, ieviest starptautiski atzītus principus uzņēmumu pārvaldībā. Tagad tika diskutēts par to, kas paveikts labas pārvaldības principu ieviešanā un kāds ir politisko partiju skatījums uz jautājumu - pārvaldīt vai izpārdot valsts uzņēmumus.

Jautājumi tika uzdoti sešām partijām, kurām ir iespēja tikt ievēlētām 11.Saeimā.

«Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām» ir dibināta 2010.gada martā ar mērķi mobilizēt sabiedrību progresīvām pārmaiņām Latvijas valsts attīstībā, veicināt sabiedrības līdzdarbību, atvērtu politiku, kā arī izstrādāt priekšlikumus dažādu jomu politiku uzlabošanai, piedāvāt risinājumus, veicināt to ieviešanu. Biedrības dibinātāju vidū ir Sarmīte Ēlerte (V), Ingrīda Meierovica, Anna Žīgure, Alvis Hermanis, Georgs Andrejevs, Ojārs Kalniņš (V), Ingrīda Blūma, Atis Lejiņš (V) un citi. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar