Vienlaikus Indulis Emša kungs respektē sabiedrības interesi par nākamā EK komisāra izvirzīšanas procedūru un kandidatūru, un gatavs šodien sniegt īpašu paziņojumu.

Politkorekti izsakoties, Indulis Emsis kā valstsvīrs sabiedrībā kopumā, Latvijas politiskajā un ekonomiskajā elitē, arī nacionālajos un ārzemju plašsaziņas līdzekļos tiek vērtēts pretrunīgi. Pirmais «zaļais» premjers Eiropā un pirmais Latvijas premjers, kuru pie varas noturot «promaskavisku» deputātu balsis Saeimā. Politiskā kompromisa figūra pēc Einara Repšes demisija un konformists, kurš par sava biedra Aināra Šlesera aktivitātēm uzzina no avīzēm. Dabas draugs, kurš savulaik pieļāva mazo HES celtniecību, un ugunsdzēsējs, kurš spēja likvidēt Latvijas likumdošanas degošo situāciju īsi pirms valsts oficiālās dalības Eiropas Savienībā.

Tie ir daži no Emša kunga darbības publiskajiem  vērtējumiem. Nenoliedzami — valdības vadītājs nevairās atbildēt uz jautājumiem, dažkārt arī nepatīkamiem. Cita lieta — šo atbilžu kvalitāte. Vaicājiet arī jūs — par Alekseju Loskutovu un KNAB, par Latvijas nākamo eirokomisāru, par «Jaunā laika» un Tautas partijas sarunām, par «krievu dumpi» Latvijā, par labklājību un drošību valstī, par premjera darbu mazākuma valdībā… Pārliecinieties, vai videočata stunda spēj mainīt jūsu viedokli par valdības vadītāju.

Vēršam apmeklētāju uzmanību, ka premjera darba grafika dēļ šoreiz mainīts tradicionālais «Apollo» videočata laiks. 5. augustā tā sākums pulksten 14.

«Apollo»:
Paldies, Emša k-gs, ka atradāt laiku, lai atnāktu uz videočatu! Paldies arī visiem, kas piedalījās! Emša k-gs, vai tiem, kuru jautājumi šobrīd palikuši bez atbildes, būs iespējams tās saņemt? 
 
Indulis Emsis:
Paldies visiem, kuri man rakstīja jautājumus. Jūs visi esat mani sarunu biedri. Es, protams, atbildēšu arī uz atlikušajiem jautājumiem, un atbildes būs atrodamas «Apollo» portālā nākamajā nedēļā. Jautājumu bija tik daudz, ka uz visiem šīs stundas laikā nespēju atbildēt. Paldies par sarunu! 
 
Vigants:
Sveicināti! Man 24 gadi. Man prieks, ka tik nozīmīga valsts amatpersona ir pieejama plašākām tautas masām tiešai diskusijai. Vēlētos uzdot Jums, Emša kungs, sekojošus jautājumus un izteikt komentārus: 1. Vai Jūsu darba stils izvēloties eirokomisāri nesāk atgādināt jūsu partijas biedru un koalicijas biedru tik ļoti kritizēto Repšes kunga darba stilu izvēloties KNB vadītāju Strīķes kundzi? 2. Māmiņu algas: es atbalstu māmiņu algas proporcionāli ienākuma līmenim, bet sakiet, lūdzu, ko darīt tām potenciālajām māmiņām par kurām maksā nodokļus tikai no minimālās algas, bet pārējo konvertā? Izvēlēties doties prom no darba? Vai ir iespējams ko panākt (izņemot pazaudēt darbu, jo uzņēmums bankrotēs), ja tiek nodoti materiāli tādās iestādēs kā VID? 3. Denacionalizētās ēkas: Domāju, ka īres griesti ir noteikti jāatceļ, jo rodas diezgan nevienmērīga situācija starp mums, tie kas īrē normālā kārtībā pa tirgus cenu, kas ir tagad 1..2Ls/m2 un tiem, kas dzīvo bez maz vai Vecrīgā par ļooti zemu īri. Mums taču ir brīvs tirgus un, ja centra dzīvokļi nokļūs brīvā apgrozībā, tad automātiski atbrīvosies kādi citi dzīvokļi, no kuriem cilvēki vēlēsies izvākties…. dzīvot būs kur un uz ielas teorētiski nevienam nevajadzētu palikt… ja neskaita, to, ka būs jāmaksā vairāk…. bet arī tas ir tirgus! Cenu noteiks pieprasījums… Vai ir korekti valstij iesaistīties šādā procesā atbalstot financiāli vai politiski kādus «izņēmuma» tirgus dalībniekus? Vigants 
 
Indulis Emsis:
1. Autoritārus lēmumus es pieņemu nelabprāt un tikai tad, kad nav citu iespēju — citādā ziņā esmu ļoti demokrātisks vadītājs un izmantoju visas iespējas panākt partneru piekrišanu lēmumam. 2. Labprāt gribu teikt, ka tas ir ļoti būtisks risinājums, ko mēs piedāvājam sākot ar nākamā gada 1. jānvāri, lai veicinātu dzimstību, maksāt jaunajām māmiņām gadu pēc bērniņa piedzimšanas pabalstu proporcionāli valstij nomaksātajiem algas nodokļiem. Tam vajadzētu izskausts algas maksāšanu aploksnēs, jo sievietes, kuras plāno ģimenes pieaugumu, būs ieienteresētas algu saņemt oficiāli, lai vairāk naudas viņām būtu pirmajā gadā pēc bērniņa piedzimšnas. 3. Es piekrītu Jūsu pozīcijai un to jau izskaidroju kādā no iepriekšējām atbildēm. 
 
Stasis no tālajiem laukiem:
Laba diena! Jautājums par reģionālo reformu. Atzīts fakts — Rīga — Latvijas ūdensgalva. Taču koncentrācija turpinās. Man mazpilsētas lauciniekam jālauza galva — kā tikt uz tām centrālajām iestādēm. Agrāk visus jautājumus varēja nokārtot rajona centrā, tagad ir lietas, ko var nokārtot tikai personīgi: Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Smiltenē….dzelzceļa nav, autobusu reisi nesaskaņoti un reti. Jāceļo kā klaidonim ar cibiņu plecos un vismaz uz nedēļu. Jāsaka, tā reģionalizācija nav devusi nekādu labumu mirstīgajam Latvijas laiku iedzīvotājam, tikai problēmas, izdevumus un neziņu… kaut kas atkal galīgi greizi, premjera kungs!  
 
Indulis Emsis:
Piekrītu Jūsu vērtējumam par ūdensgalvu, tādēļ arī valdība vienmēr ir atbalstījusi reģionu attīstības ieceres īpasi jaunu darba vietu radīšanu perifērijā un laukos. Šajā jomā ļoti nozīmīgs atbalsts būs Eiropas reģionālās attīstības fonds un Nodarbinātības fonds. Šie resursi galvenokārt tiks virzīti uz Latvijas nomalēm, lai pārtrauktu iedzīvotāju aizplūšanu uz industriāli attīstītajiem centriem — Rīgu un citām pilsētām. Piemo reizi, sākot ar nākamo gadu, mums būs šādi līdzekļi, pirmo reizi Latvijas lauki saņems tik lielu finansiālo atbalstu gan tiekšmaksājumu, gan lauku uzņēmējdarbības attīstībā, gan citā netiešā veidā. Šiem resursiem vajadzētu būtiski mainīt līdzšinējo praksi un iedzīvotāju tieksmi meklēt labāku dzīvi tikai lielpilsētās. Satiksmes jautājumi ir izšķiroši reģiona attīstībā, tāpat kā telekomunikāciju iespējas, tādēļ esam panākuši vienošanos, ka «Lattelekom» pabeigs lauku telefonizāciju nākamajos divos gados, neskatotietes uz to, ka ekonomiski viņiem tas nav izdevīgi. Bet lauku iedzīvotāju intereses mums ir svarīgākas, tāpēc šis darbs tiks pabeigts, un arī lauku ceļu būvē finansējums tiks būtiski palielināts. 
 
gils:
Jūs komunistiskajā partijā esat bijis? 
 
Indulis Emsis:
Neesmu bijis un esmu priecīgs, ka mana vienīgā partija, kur no sākta gala esmu, ir Zaļā partija. 
 
Gogs:
Kas notiks, ja palaidīs īres griestus, kur mēs, puslīdz vidējie iesim, kur paliksim  
 
Indulis Emsis:
Jūsu jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Tiešām Rīgā ir ap 20 000 īrnieku, kuri šobrīd maksā namu īpašniekiem ar likumu noteiktu īres maksu, kuru ar 1. janvāri ir paredzēts atcelt. Ne namu īpašnieki, ne īrnieki nevar prognozēt, kā šī īres griestu brīvlaišana varētu ietekmēt sabiedrību. Mūsu mērķis ir tirgus regulēta tautsaimniecība, tātad, tirgus noteikta īres maksa. Taču visiem īrniekiem nebūs iespējams rast jaunus mājokļus tik ierobežotā laika periodā, īpaši sarežģīti tas varētu būt ziemā, tādēļ es uzskatu, ka pašreiz ir nepieciešams noteikt pārejas periodu un paaugstināt ar likumu noteikto īres maksu, piemēram, līdz 70 santīmiem par kvadrātmetru 2006. gadā, nedaudz mazāk 2005. gadā. Šo laiku vajadzētu izmanott valstij un pašvaldībām, realizējot efektīvu mājokļu politiku, ceļot sociālos namus un piedāvājot īrniekiem izdevīgus nosacījumus jaunu mājokļu iegādei vai nomaiņai. Šajā jomā debates noteikti turpināsim un līdzko Saeima atsāks darbus, ir jāpieņem gan īrniekiem, gan namīpašniekiem pieņemams kompromisa risinājums. 
 
kasagrande:
Jūs solījāt nokrāsot zaļus matus, ja Latvijas futbolisti uzvarēs kādā EČ futbolā spēlē. Vai Jūs varat apsolīt, ka nokrāsosiet matus tad, ja kāds no Latvijas sportistiem izcīnīs medaļu olimpiskajās spēlēs, turklāt, ja medaļas būs vairākas — katru reizi citā krāsā? 
 
Indulis Emsis:
Latvijas futbolisti tiešām parādīja neticami skaistu sniegumu čempionātā, un mani zaļie mati būtu tikai pavisam maza dekorācija šiem jau tagad ļoti izcilajiem panākumiem. Mēs esam ļoti skaidri definējuši mūsu atbalstu sportam, it īpaši jauniešu sportam, šī gada budžeta grozījumos piešķirot 1,2 miljonus latu jaunatnes sporta attīstībai. Protams, es ļoti vēlētos redzēt Latvijas sportistu panākumus arī olimpiskajās spēlēs. Par matu krāsošanu vēl neesmu izlēmis, bet ļoti gaidīšu medaļas latviešu sportistiem, lai mēs visi kopā varētu būt lepni, klausoties Latvijas himnu no Atēnām. 
 
Lai!:
Un vēl viens — ar vēsturisku pieskaņu. Vai jūs vēl joprojām uzskatītu, ka dabas liegumu teritorijās ceļu notekgrāvjos augoši alkšņi ir saudzējami un nav izcērtami? Ja jā, tad jautājums — kam pēc definīcijas ir domāts novadgrāvis?  
 
Indulis Emsis:
Man jāsaka — tas nu gan ir jautājums! Esmu zaļais jau kopš šīs partijas izveidošanas brīža, bet nekad vēl neesmu dzirdējis, ka zaļie neļauj izcirst grāvjus gar ceļiem un ka alkšņi būtu saudzējama kultūra. Tas tikai kārtējo reizi parāda, ka eksistē mīti, kuriem nav nekāda sakara ar realitāti. Visa mana dzīve ir veltīta tam, lai Latvija ainavu saglabātu tās vēsturiskajā krāšņumā, lai saudzētu bioloģisko daudzveidību, lai saglabātu un atjaunotu mežus, izcirstu krūmus un veidotu cilvēkam tīkamu vidi. 
 
vējaslota:
Kā Jūs varat izturēt šo ārprātīgo negāciju lavīnu, kas sāka gāzties pāri kopš Jūsu nominācijas premjera amatam? Man ir radies iespaids, ka ir pilnīgi vienalga, ko Jūs dariet un kādus jautājumus valdībā virziet (par bērnu pabalstiem, pensiju paaugstināšanu, nepaliekamā miminuma palielināšanu), prese un sabiedrība Jūs izveido par slikto. Kam tas ir izdevīgi? Kas par to maksā?  
 
Indulis Emsis:
Jums ir taisnība — šādu presingu izturēt ir ārkārtīgi grūti, bet es esmu sapratis, ka tāds ir valdības vadītāja liktenis. Neatkarīgi no manas veiksmes darbā, šajos mēnešos valdība tiešām ir paguvusi izdarīt ārkārtīgi daudz, ir likvidēta krīze Eiropas prasībām atbilstošas likumdošanas pieņemšanai Latvijā, mēs esam izvairījušies no draudošajām finansiālajām sankcijām, esam izpildījuši visu iestāšanos līgumā solīto, esam iestājušies NATO, esam sagatavojuši sociāli atbildīgu budžeta projektu un to apstiprinājuši valdībā, esam piešķīruši paaugstinātu algu skolotājiem, palielinājuši ieguldījumus medicīnā, atbalstījuši pašvaldības, indeksēsim pensijas otro reizi jau šajā gadā, esam piešķiruši ievērojumus papildu resursus zemniekiem un lauku iedzīvotājiem, kur tēriņos aiziet gandrīz 1/3 no visiem papildus budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Un neskatoties uz šiem tik nozīmīgajiem darbiem, kritika nebeidz rimties un tad jākonstatē, ka kritika nav atkarīga no padarīto darbu apjoma un labklājības pieauguma valstī, kas šobrīd ir sasniedzis rekordlielu telpu, proti, 8,8% pieaugums pirmajā pusgadā, bet gan šķiet, ka kritika ir pašmērķīga eksistē pati par sevi un anv konstruktīva. Jāsaka, ka Jūsu jautājums, kas par to maksā, ir ļoti interesants, jo vismaz par daļu no kritikas maksā pati valsts, jo ir simptomātiski, ka visagresīvākā kritika ir tieši valsts finansētajos medijos…? 
 
Shoseju Pilots:
1. Vai Riigas lidostas krediitus «neveiksmiiga biznesa» gadiijumaa dabuus maksaat visi nodoklju maksaataaji no valsts budzeta? 2. Kas par iemeslu ir plaaniem par celju buves uzneemumu privatizaacijas nepiecieshamiibu? 3. Kaapeec Juusu biedra Shlesera idejas parasti izraisa sabiedriibaa negatiivu rezonansi un kaa Juus to varat ciest?  
 
Indulis Emsis:
Latvijas spēja attīstīt transporta infrstruktūru šobrīd ievērojami pieaug, balstoties uz iespēju izmantot aizvien pieaugošus ES finansu resursus. Tas attiecas gan uz autoceļiem, gan uz dzelzceļa infrastruktūru, gan uz lidostu un ostām. Papildus šīm investīcijām, kas jau tagad tiek ieguldītas infrastruktūras uzlabošanā, par kurām var pārliecināties ikviens Latvijas iedzīvotājs, braucot pa ceļiem, kuri ir saremontēti, izmantojot gan Eiropas, gan Latvijas finanšu resursus, šobrīd tiek izskatītas papildu iespējas, kā attīstīt lidostu un panākt lidojumu biļešu cenu būtisku krišanos. Šīs ieceres dēļ tiek palielināta konkurence un piesaistītas jaunas lidkompānijas, kuras piedāvā ievērojami lētākas cenas. Lidosta no šīs ieceres necietīs, jo ienākumi pieaugs, pieaugot apkalpoto pasažieru skaitam. Šobrīd kompānijas piedāvā lidojumu uz Londonu tikai par apmēram 20 latiem. Tas nozīmē, ka šāds Eiropas apceļojums kļūst iespējams ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jūs varat būt pilnīgi drošs, ka šāds lēto reisu piedāvājums nekādi nevar radīt neveiksmīgu biznesu. Par ceļu būves uzņēmumu privatizāciju. Es esmu pret šādas ieceres īstenošanu, un valdība negatavojas šo ieceri realizēt, līdz ar to uztraukumam šajā jomā nav pamata, vēl vairāk — mana valdība nerunā par privatizācijas priekšlikumiem, gluži otrādi, mēs cenšamies nostiprināt valstij piederošos uzņēmumus, kā «Lattelekom», «Latvijas dzelzceļu», «Latvenergo», vairot šo uzņēmumu vērtību un peļņu lietpratīgi izmantot valsts budžeta papildinājumam. 
 
desert rose:
vai ir lietderiigi mainiit Latvijas komisaara kandidatuuru kaut vai no taa viedoklja ka Kalniete jau pamazaam ir iestraadaajusies un iepazinusies ar apstaakljiem?Udrei tachu buus vajadziigs laiks. kaadi bija argumenti veikt shaadu soli?vai nebaidaties ka valdiiba kritiis un shis solis var tikt uztverts kaa juusu izplaanots peedeejais gaajiens?  
 
Indulis Emsis:
Atbildot uz šo jautājumu, es gribētu vienlaikus atbildēt arī uz citiem uzdotajiem jautājumiem, kas skar Ūdres kundzes iecelšanu par ES komisāri. Šajā jautājumā koalīcijas partneriem bija atšķirīgi viedokļi, proti, katram koalīcijas partnerim bija savs vēlamākais kandidāts šim amatam. Mēs (ZZS) izvēlējāmies Ingrīdes Ūdres kandidatūru, un mūsu rīcības pamatā bija apsvērums, ka šai personai ir jābūt ar lielu atbalstu sabiedrībā un sabiedrības spogulis demokrātiskajā iekārtā ir parlaments. Ja parlaments ir atbalstījis Ingrīdas Ūdres kandidatūru, ieceļot viņu par parlamenta spīkeru, tas ir pierādījums tam, ka šī politķe bauda lielu uzticību. Sabiedriskajā aptaujās mēs esam konstatējuši, ka vairāk nekā 50% atbalsta Ūdri un uzskata viņu par populāru un nozīmīgu politķi — šobrīd viņa ir sestā populārākā politiķe valstī. Īpaši es gribētu akcentēt Ūdres kundzes izglītību — viņa ir ekonomikas un finanšu eksperte, ilgstoši ir strādājusi par zvērinātu revidenti ļoti ietekmīgā institūcijā — uzņēmumā «Cooper & Lybrand». Šajā amatā viņa ir bijusi revīzijas vadītāja, tātad baudījusi starptautiskas revizoru kompānijas pilnu uzticību. Viņa tāpat šajā jomā ir bijusi starpparlamentu savienības iekšējais auditors, un īpaši es gribu izcelt viņas profesionālās zināšanas un to papildināšanu, kas ir notikusi Zviedrijā, Portugālē, Beļģijā, Francijā, protams, arī Latvijā, un viņas darbs parlamentā ir saistīts ar darbu vairākās komisijās, īpaši es gribētu minēt Budžeta un finanšu, Korupcijas un kontrabandas apkarošanas komisiju, viņa ir izveidojusi un vada Latvijas nākotnes attīstības komisiju, kur ir priekšsēdētāja, ir strādājusi arī Eiropas lietu komisijā, kā arī Ārlietu komisijā, Revīzijs komisijā, Nacionālās drošības komisijā. Visi šie pienākumi, ieskaitot viņas pieredzi kā Ekonomikas ministrei, ir devuši pietiekamu kvalifikāciju, lai varētu uzņemties šo ļoti nozīmīgo Eiropas amatu. Personīgās rakstura īpašības arī ir ļoti piemērotas darbam komandā, kāds neapšaubāmi būs Eiropas komisāra darbs, kur katrs komisārs būs no savas valsts ar savu vēsturisko pieredzi, zināšanām, rakstura īpašībām, vēlmēm. Šādā kolektīvā strādāt un vienoties kopēja mērķa sasniegšanā nav viegli, un tas prasīs no Ingrīdas visu viņas iepriekšējās pieredzes un prakses pielietojumu kopējo Eiropas mērķu īstenošanai. Tādēļ es esmu gandarīts, ka šobrīd šis sarežģītais jautājums ir atrisināts un Ingrīda Ūdre varēs uzsākt darbu Eiropā un, protams, pirms šī lēmuma pieņemšanas es konsultējos ar EK prezidentu Barozu kungu un mēs abi bijām vienisprātis, ka Latvijas kandidātes iepriekšējā darba pieredze un profesionālās īpašības pilnībā atbilst veicamajam darbam. Un visbeidzot par valdības krišanu. Ūdres kundzes nozīmēšana šajā amatā nozīmē valdības stiprināšanu, tātad šeit nav papildus riska, ka valdība varētu krist, gluži otrādi — Ūdres kundze pārstāv pozīciju, tātad, valdību veidojošās frakcijas un valdības krišanu var un grib ierosināt vienīgi opozīcijas partijas. Taču aptaujājot deputātus, arī lielākais vairākums no Saeimas deputātiem atbalsta Ūdres kandidatūru. 
 
lauku ārsts:
Cienījamais premjera kungs! Jautājumi par medicīnu ir neērti visām partijām, visām valdībām. Gadi iet, reālu, pārdomātu lēmumu nav. Ir milzu kredīti, kuri izkūpējuši gaisā….Varbūt ir vērts atzīt kļūdas, uz laiku atgriezties pie budžeta finansējuma, radīt nozares 10gadu nākotnes plānu un tad sākt tā realizāciju. Vai nebūtu laiks saukt pie atbildības amatpersonas par nolaidību šajā lielajā nozarē. ..20 gadus esot medicīnā, secinu, ka profilakses vairs nav, ģimenes ārsti domā par savu naudas maku, pacienti ir apjukuši. Rīgā un reģiona centros ir, faktiski, maksas medicīna. Laukos slimnīcas grimst parādos, jo gultas dienas vērtība, ko maksā slimokase nesedz uzturēšanas izdevumus, pacientiem nav ko samaksāt pacienta nodevas. Varbūt tomēr jāmācās no igauņiem, kā nodokļus sasaistīt ar veselības aprūpes budžetu? Jācer, ka cilvēku masas būs tik gudras, ka vēlēšanās šis būs galvenais klupšanas akmenis jebkurai partijai. Kaut īsi gribētu dzirdēt Jūsu domas.  
 
Indulis Emsis:
Tiešām veselības aizsardzīā problēmu pietiek — arī šodien biju spiests pieņemt sarežģītu lēmumu, proti, atbrīvot uz laiku līdz lietas izmeklēšanai Veselības aizsardzīves ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, jo konstatēju, ka, pārveidojot valstij piederošās slimnīcas par SIA, ir ļoti reāls iznākums, ka šīs slimnīcas caur bankrota procedūru, caur likvidāciju nonāk privātās rokās. Ne tikai ēkas un īpašumi, bet arī visi iepriekš veiktie valsts ieguldījumi, un valstij paliek norēķināšanās ar kredītsaistībām. Šāda notikumu gaita ne mani, ne Ministru kabineta ekspertus neapmierināja, tāpēc šī iecere pašreiz tiek izvērtēta pēc būtības. To dara gan Ministru kabineta audita grupa, gan KNAB eksperti, un mēs ceram, ka šī avantūra tiks likvidēta pašā saknē. Kas attiecas uz veselības aizsardzības tālāko attīstību, tad arī šī gada budžetā ir paredzēts papildu finansējums gan kompensējamo zāļu klāsta un apjoma palielināšanai, gan arī visnepieciešamākajiem tēriņiem, parādu nolīdzināšanai, kuri ir radušie iepriekšējās valdības nevērības dēļ, t.sk., siltuma apgādes, elektrības un komunālo maksājumu rēķinu nokārtošanai. Kopā veselības aizsardzībai mēs budžetu esam palielinājuši par 4,3 miljoniem latu. Veselības aizsardzības aprūpes uzlabojums būs arī turpmāk mūsu uzmanības centrā. Vēl tik gribu piebilst, ka arī lauku slimnīcu saglabāšana un neslēgšana būs mūsu politika, ar ko mēs atšķiramies no iepriekšējās valdības. Paldies. 
 
«Apollo»:
Labdien, Emša k-gs! Vai esat gatavs sarunai? 
 
Indulis Emsis:
Esmu gatavs sākt sarunu. Laipni aicinu visus uzdot jautājumus.
 
 

Tweet