Šveices ģenerālprokuratūras publiskotais lēmums par sodu liecina, ka kukuļi tikuši doti bijušajam «Latvenergo» prezidentam Kārlim Miķelsonam, bijušajam viceprezidentam Aigaram Meļko un bijušajam ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai «Alstom» uzņēmumi Zviedrijā «Alstom Power Sweden» un «Alstom Hydro Sweden» iegūtu Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanas līgumus.

Starpnieks kukuļdošanā bijis uzņēmējs Andrejs Livanovičs, kurš līdz 2002.gadam bija strādājis par «Alstom» biznesa attīstības vadītāju Baltijas valstīs. Izmeklēšanā atklāts, ka kukuļu naudas pārskaitīšanā izmantotas divas Livanoviča kontrolētās firmas – Latvijas SIA «Energy Consulting» un Igaunijā reģistrētā «Kenmore OU», bet Livanovičs par kukuļa nodošanu iekasējis sev komisijas maksu.

Izmeklēšanā secināts, ka no kopējās summas, kādu «Alstom» pārskaitījis Livanovičam, tikai 14% veido samaksa par viņa firmu konsultāciju pakalpojumiem, bet aptuveni 70% no saņemtās naudas jeb 896 932 eiro (630 363 latus) Livanovičs nodevis Miķelsonam, Meļķo un Cvetkovam, lai viņi «Alstom» piešķirtu divus Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektus.

Trīs minētās «Latvenergo» amatpersonas ne tikai ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektu līgumu piešķiršanu par labu «Alstom Power Sweden» un «Alstom Hydro Sweden», bet arī liedza savam darba devējam «Latvenergo» iesniegt pret «Alstom» kompensācijas pieprasījumu par defektīvu vai novēlotu līguma izpildi, par to saņemot atlīdzību kukuļu veidā, secina Šveices ģenerālprokuratūra.

Jau vēstīts, ka Šveices varas iestādes ir piespriedušas «Alstom» samaksāt kopumā 38,5 miljonus Šveices franku (22 miljonus latu) saistībā ar kukuļdošanu, kas notika Latvijā un citās valstīs.

«Alstom» otrdien paziņoja, ka tam piespriests 2,5 miljonu Šveices franku (1,4 miljonu latu) naudassods par nolaidību trijās kukuļdošanas lietās, kurās iesaistītas šīs kompānijas amatpersonas Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Tam jāsamaksā arī 36 miljoni Šveices franku (20,6 miljoni latu), kas atbilst saistībā ar šīm lietām gūtajai peļņai.

«Divās no šīm trim lietām pats «Alstom» kļuvis par upuri dažu tā darbinieku rīcībai, kuri guvuši labumu no kukuļiem, iedzīvojoties uz kompānijas rēķina. Trešajā lietā «Alstom» vienkārši bija kāda konsorcija apakšuzņēmējs,» pavēstīja «Alstom».

Kompānijā norādīja, ka neapstrīdēs šo lēmumu un ka izmeklēšana ir izbeigta.

Izmeklēšana sākās 2007.gada oktobrī, lai noskaidrotu, vai «Alstom» un daži tā meitasuzņēmumi pārkāpuši noteikumus, kas aizliedz maksājumus ārvalstu civildienesta ierēdņiem komerciālu kontraktu iegūšanas nolūkā. Izmeklēšanā secināts, ka nav bijusi nekāda sistēma vai fondi civildienesta ierēdņu uzpirkšanai, lai nelikumīgi iegūtu kontraktus, uzsvēra «Alstom».

Francijas laikraksts «Le Monde», atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka «Alstom» ar savas meitaskompānijas Šveicē «Alstom Network Scweiz» starpniecību no 2003. līdz 2010.gadam esot samaksājis miljoniem latu vērtas summas kukuļos ārvalstu amatpersonām, izmantojot konsultāciju firmu un starpnieku tīklu. «Alstom» pārstāvis nevēlējās komentēt, vai koncernam draud apsūdzības Šveicē, taču noliedza, ka kompānijā tiktu īstenota «korupcijas sistēma».

Šveices prokuratūra izmeklēšanu sākusi 2003.gadā, un tā notikusi par «Alstom» darbībām Argentīnā, ASV, Brazīlijā, Latvijā, Lielbritānijā un Polijā, ziņoja «Le Monde». 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar