Lietuvā Antonovs un «Snoras» otrs akcionārs Raimonds Baranausks apsūdzēts saistībā ar dokumentu viltošanu un bankas līdzekļu piesavināšanos aptuveni miljarda litu apmērā, bet Latvijā Antonovs atzīts par aizdomās turēto saistībā ar aptuveni 100 miljonu latu iztrūkumu «Latvijas Krājbankā».

Kā telefonsarunā Lietuvas laikrakstam «Respublika» apliecināja pats Antonovs, viņš šobrīd atrodas Lielbritānijā.

Arī Antonova sociālā tīkla «Twitter» kontā rakstīts, ka viņa dzīvesvieta ir Lielbritānija. Pēdējais viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē izdarīts 1.novembrī, un kopš oktobra visi viņa ieraksti veltīti vasarā iegādātā angļu futbola komandas «Portsmouth» spēlēm.

Savukārt 3.oktobrī Antonovs savā tvitera kontā rakstījis: «Es brīnos, cik gudrāka ir mazās Latvijas valdība nekā .... es ceru, ka kāds saprot, ko es ar to domāju :))».

3.oktobrī tika parakstīta vienošanās par Latvijas par nacionālās lidsabiedrības AS «Air Baltic Corporation» glābšanu.

Par Valdimira Antonova biogrāfiju internetā atrodams ļoti maz datu - krieviski pieejami ļoti skopi fakti, bet uzziņās angļu valodā viņš atainots kā izveicīgs uzņēmējs ar plašu vērienu.

Vladimirs Antonovs dzimis 1975.gadā Uzbekistānā. 1998.gadā viņš ieguva grādu finansēs un ekonomikā Krievijas Ekonomikas akadēmijā.

Vladimira Antonova un viņa tēva Aleksandra Antonova biznesa impērijas centrā ir finanšu grupa «Konvers Group», kuras padomes priekšsēdētāja amatu Antonovs jaunākais ieņem kopš 2004.gada.

«Konvers Group» ietilpst vairākas finanšu institūcijas Krievijā, Panamā, Čehijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Grupā ietilpst arī Nīderlandes luksusa automašīnu ražotājs «Spyker Cars N.V.», kā arī Anglijas futbola klubs «Portmouth».

Kā liecina internetā pieejamā informācija, savu starta kapitālu Antonovs nopelnīja 1998.gada Krievijas finanšu krīzes laikā, kad viņš strādāja «Lefko Bank» galvenā ekonomista un korporatīvo vērtspapīru tirdzniecības nodaļas vadītāja amatā.

Savu sākotnējo kapitālu Antonovs izmantoja, lai 1999.gadā kopā ar tēvu iegādātos 49% finanšu grūtībās nonākušās bankas «Akademhimbank», kas kļuva par pamatu Antonovu finanšu impērijai.

Kā vēsta laikraksts «Moscow Post», Antonovu partneris, «Akademhimbank» valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Jampoļskis padomju laikos strādāja Valsts drošības komitejā (VDK), kas viņam nodrošināja sakarus ar Federālo drošības dienestu (FDD), tādā veidā ļaujot izvairīties no likumsargu uzmanības.

Jampoļskis «Akademhimbank» apsardzes dienesta vadītāja amatā iecēla VDK augstākās skolas absolventu Juriju Molčanovu, kam bija labi sakari gan ar specvienībām, gan arī ar kriminālajām autoritātēm, tostarp Ļipeckas organizēto noziedzīgo grupējumu un noziedzīgo aprindu autoritāti Juriju Fjodorovu.

Pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, tieši pēc Antonovu ierašanās «Akademhimbank» sāka nodarboties galvenokārt ar naudas atmazgāšanu. Klientus izvēlējušies paši Antonovi, Jampoļskis un Molčanovs.

2002.gadā Krievijas izmeklētāji ierosināja krimināllietu, kurā figurēja «Akademhimbank», taču Aleksandrs Antonovs lietā bija iesaistīts tikai kā liecinieks. Izmeklēšana tika veikta par naudas atmazgāšanu caur banku «Novator» un uzņēmumu «Fluran».

«Moscow Post» vēsta, Antonovs vecākais, pateicoties labajiem sakariem FDD, par mata tiesu izvairījies no apsūdzībām krimināllietas ietvaros.

Par darbu ar «Novator» un «Fluran» parādzīmēm bija atbildīgs «Akademhimbank» valdes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Ponomarjovs, kurš 2000.gadā tika nošauts savas mājas liftā.

Vēlāk tika nogalināts arī Molčanova draugs - kriminālā autoritāte Jurijs Fjodorovs, kurš interesējies par Antonovu biznesu.

Ar «Akademhimbank» saistīta vēl viena apjomīga naudas atmazgāšanas krimināllieta, kurā notiesāts «Novaja Komerčeskaja pozicija» bankas valdes priekšsēdētājs Boriss Sokaļskis.

Kā raksta Krievijas mediji, Sokaļskis caur Antonovu banku 2003.gadā atmazgāja 15 miljardus Krievijas rubļu (250 miljonus latu).

Sokaļskis 2009.gadā tika notiesāts par 235 miljardu rubļu (3,92 miljardu latu) un 400 miljonu ASV dolāru (209 miljonus latu) atmazgāšanu, izmantojot fasādes kompānijas. Viņam piespriests 11 gadu cietumsods un naudas sods viena miljona rubļu apmērā.

Arī šajā krimināllietā Aleksandrs Antonovs figurēja kā liecinieks.

2004.gadā Antonoviem izcēlās nopietns konflikts ar Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieku Andreju Kozlovu, kas atteicās uzņemt «Akademhimbank» Noguldījumu apdrošināšanas sistēmā. Kozlovs gadu iepriekš līdz ar attiecīgām izmaiņām Krievijas likumdošanā sāka aktīvu cīņu pret bankām, kas nodarbojas ar nelikumīgu naudas atmazgāšanu.

Kā vēsta Krievijas mediji, Kozlovs tolaik bloķējis Antonovu mēģinājumu iegūt savā īpašumā banku Lielbritānijā, nosūtot valsts banku regulatoram brīdinājumu.

Nedaudz vēlāk, 2006.gada septembrī, Kozlovu Maskavā nošāva, izmeklētājiem viņa nāvi saistot ar aktīvo cīņu pret naudas atmazgātājiem.

2004.gadā Antonovi no «MDM Bank» grupas iegādājās «Konversbank», zem kuras tika apvienota visas viņu biznesa intereses.

Lai uzlabotu bankas tēlu, «Akademhimbank» tika pārdēvēta par «Konversbank-Moskva».

Nespējot panākt bankas iekļaušanu noguldījumu apdrošināšanas sistēmā, Antonovi un Jampoļskis 2006.gadā pārdeva banku. Pēc pārdošanas darījuma bankai tika mainīts nosaukums uz «Stoļičnij torgovij bank» (STB), kā arī tai izdevās iegūt piekļuvi Krievijas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai.

Par STB valdes priekšsēdētāju kļuva Sergejs Mendeļejevs, kas bija līdzšinējais «Investbank» vadītājs.

Pēc «Konversbank-Moskva» pārdošanas Antonovi pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, turpinot būvēt savu banku impēriju.

Antonovi nopirka Kaļiņingradā bāzēto «Investbank», kurai 2008.gadā tika pievienotas Antonovu pārējās Krievijas finanšu institūcijas «Konversbank», «Grankombank» un «Voroņežprombank», iegūstot licenci iedzīvotāju noguldītāju pieņemšanai.

2009.gadā pret Aleksandru Antonovu Maskavā tika veikts atentāts. Finansistam trāpīja piecas lodes, tomēr viņš izdzīvoja, kaut arī uz mūžu palicis invalīds.

Pēc atentāta Antonovi Krievijā vairs nevēlējās atgriezties, tāpēc deva rīkojumu «Investbank» valdes priekšsēdētājam Maksimam Skačko un viņa vietniekam Igoram Dubinam pārvest viņu vajadzībām uz ārzemēm 400 miljonus ASV dolāru (209 miljonus latu), vēsta Krievijas mediji.

Naudas izvešana veikta, izsniedzot kredītus dažādiem fasādes uzņēmumiem, bez bankas direktoru padomes apstiprinājuma.

Kā liecina Krievijas Iekšlietu ministrijas dati, lielākā daļa šo līdzekļu tika izlietoti centieniem iegādāties Zviedrijas autoražotāju «Saab».

Automašīnu biznesa finansēšanai Antonovs izmantojis ar apšaubāmām shēmām iegūtus līdzekļus no viņa kontrolētajām bankām «Investbank» un «Snoras».

2007.gadā Antonova kontrolētā Lietuvas banka «Snoras» iegādājās 29,9% Nīderlandes luksusa automašīnu ražotāja «Spyker Cars» akcijas, kas pēc tam iegādājās daļu Zviedrijas autobūves uzņēmuma «Saab».

Līdzekļi no bankām «Investbank» un «Snoras» iegūta, izsniedzot fasādes kompānijām kredītus bez nodrošinājuma vai pret bezvērtīgiem vērtspapīriem.

«Snoras» līdzekļu trūkuma slēpšana pēc tam realizēta caur tagad bankrotējušo nekustamo īpašumu kompāniju «Mirax Group», kas mainījusi nosaukumu uz «Nazvanie.Net».

Antonovs vienojies ar «Mirax Group» vadītāju Sergeju Polonski, lai «Nazvanie.Net» savus nepabeigtos un likvīdos nekustamo īpašumu projektus Maskavā nodotu tām fasādes kompānijām, kurām kredītu izsniedza «Snoras».

Saskaņā ar vienošanos Antonovam bija jāpārskaita ievērojama naudas summa uz Polonskim piederošu Britu Virdžīnu salās un Kiprā reģistrētu ārzonas kompāniju kontiem.

Pateicoties šai shēmai, Antonovs «Snoras» bankā fiktīvos aktīvus nomainīja pret likvīdām jaunceltnēm Maskavā, bet Polonskis izveda uz ārvalstīm lielu daļu sava kapitāla, ko veidoja apkrāptu Krievijas kreditoru un investoru līdzekļi.

2010.gada sākumā autobūves koncerns «General Motors» (GM) pārdeva «Saab» kompānijai «Spyker Cars».

Par «Saab» iegādi «Spyker» kopumā izdeva aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, no kuriem 74 miljoni ASV dolāru tika samaksāti skaidrā naudā, bet pārējā summa - akcijās.

Darījuma noslēgšana gan nedaudz aizkavējās saistībā ar Zviedrijas slepenpolicijas brīdinājumu, ka Antonovu ģimeni tiek turēta aizdomās par saistību ar organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu.

Atsaucoties uz aizdomām par Antonovu biznesa paradumiem, Lielbritānijas finanšu regulators (FSA) 2009.gadā noraidīja tolaik «Konvers Group» ietilpstošās Lietuvas bankas «Snoras» pieteikumu strādāšanai Lielbritānijas tirgū.

Kā teikts pārvaldes slēdzienā, «Snoras» banka regulatoram vairākkārt sniegusi «maldinošas un nepilnīgas» atbildes, tostarp nav atklājusi, ka Krievijā noraidīts bankas pieteikums par privātpersonu depozītu pieņemšanu un tai bijis piemērots Lietuvas banku tirgus regulatora sods.

FSA savā slēdzienā arī norāda, ka «Snoras» bankas lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs slēpj informāciju.

«Šīs problēmas nav izolēti gadījumi, bet gan pierādījumi Antonova kontrolēto institūciju darbības stilam,» teikts FSA slēdzienā.

Arī Krievijā pret Antonoviem sāktas izmeklēšanas. Viena lieta saistīta 2000.gadā nogalināto «Akademhimbank» valdes priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Ponomarjovu, bet otra - ar līdzekļu aizplūšanu no «Investbank».

Kļūstot par «Investbank» akcionāru, Sergejs Mendeļejevs vērsies policijā ar iesniegumu ierosināt krimināllietu par 10 miljardu rubļu, kas veido 400 miljonus dolāru, nozagšanu no bankas, ko pastrādājusi «nenoskaidrotu personu grupa». 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar