Lai gan teju visi Latvijas iedzīvotāji diendienā lieto mobilos sakarus, tomēr iedzīvotāju interese par kompleksiem fiksēto tīklu pakalpojumiem 2011.gadā nemazinājās un gan «klasiskais» telekomunikāciju operators «Lattelecom», gan kabeļtelevīzijas operatori centās piedāvāt maksas televīzijas, ātrgaitas interneta, balss un video sakaru pakalpojumu kombināciju.

««Lattelecom» apgrozījums un peļņa šogad būs iepriekšējā gada līmenī, bet EBITDA rādītājs pat nedaudz labāks (+4%). Šogad «Lattelecom» daudz strādāja pie efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanas, un šis process turpināsies arī nākamgad,» sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja «Triatel» valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa uz 2011.gadu atskatījās rezervēti. «Raugoties uz nozari kopumā, gandrīz visiem informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem 2011.gadā apgrozījums būs mazāks nekā pirms gada. Joprojām nozīmīga tendence mobilo sakaru tirgū ir cenu dempings, kā izteiktu piemēru var minēt pakalpojumu pakas par 3-5 latiem. Savukārt visā nozarē šogad nav radīts neviens jauns tehnoloģisks pakalpojums, kas pilnvērtīgi būtu palaists komercrežīmā,» sacīja uzņēmējs.

«Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs sarunā ar «Nozare.lv» nevēlējās prognozēt kompānijas 2011.gada finanšu rezultātus, atsaucoties uz māteskoncerna, Zviedrijas biržā kotētā «Tele2 AB», praksi. Jau ziņots, ka Tele2» peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šī gada trešajā ceturksnī bija 7,6 miljoni latu, kas ir par 2% vairāk nekā pērn.

««Latvijas Mobilais telefons» (LMT) 2011.gadā saglabāja un nostiprināja nozares līdera pozīcijas gan klientu skaita un apgrozījuma, gan piedāvāto pakalpojumu skaita ziņā,» teica LMT prezidents Juris Binde.

Vairāku mobilo sakaru operatoru pārstāvji aizgājušo gadu raksturoja kā strauja mobilā interneta attīstības gadu. «Katrus 6-8 mēnešu mobilajā tīklā datu apjoms ir dubultojies. Izplatās viedtelefoni, tirgū ienākuši planšetdatori, kurus «Tele2» arī sācis tirgot,» stāstīja Vancovičs.

«Šogad apstiprinājās vispārējās tendences mobilo tehnoloģiju attīstībā, uzsvaram no tradicionālajiem balss pakalpojumiem pārejot uz datu pārraidi. Turklāt jānorāda svarīga iezīme - balss pakalpojumi un iedzīvotāju runāšanas paradumi nesamazinājās, bet gan uzrādīja pieaugumu. Šogad konkurences ietekmē joprojām varējām vērot balss pakalpojumu relatīvo tarifu samazinājumu,» vērtēja LMT vadītājs.

Savukārt «Bite Latvija» pavēstīja, ka «pēdējā gada laikā interneta datu patēriņš telefonā audzis vairāk nekā divarpus reizes (pieaugums par 260%). Cilvēki daudz drošāk un daudz vairāk izmanto internetu caur savu mobilo telefonu. Īpaši straujš interneta datu patēriņš mūsu tīklā vērojams tieši pēdējā pusgada laikā, kad visos trīs savos tarifu plānos iekļāvām internetu lietošanai telefonā. Daudziem tieši šie tarifu plānos iekļautie megabaiti bija pamudinājums sākt lietot internetu telefonā.»

Starp fiksētā tīkla pakalpojumu sniedzējiem maksas televīzijas un elektronisko sakaru kompānija «Izzi» uzsvēra, ka 2011.gadā sākusi piedāvāt integrētu multimediju pakalpojumu komplektu, pēc firmas domām, tādējādi apsteidzot citus tirgus dalībniekus.

««Izzi Prime» ir pirmais multimediju risinājums Latvijas tirgū. Esam pirmie un vienīgi, kas novērtējuši šo tirgus nišu un kuri ieviesuši pakalpojumu iedzīvotajiem. Turklāt, kā rāda līdzšinējā pieredze, pakalpojums kļūst aizvien populārāks un pieprasītāks. Šī iemesla dēļ jaunu optisko telekomunikāciju tīklu, kurā var piedāvāt «Izzi Prime» pakalpojumus, turpinām attīstīt ne tikai galvaspilsētā, bet esam praktiski izbūvējuši arī Rēzeknē un Ādažos,» stāstīja «Izzi» preses sekretārs Oskars Lakševics.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis «Nozare.lv» norādīja, ka 2011.gadā netika aizmirstas lauku iedzīvotāju vajadzības pēc modernām telekomunikācijām.

«Viens no LTA lielākajiem panākumiem 2011.gadā un vienlaikus izaicinājums 2012.gadā ir lauku platjoslas attīstība. 2011.gadā izdevās pārliecināt valdību, ka platjoslas attīstībai veltīto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanai ir augsta prioritāte. Runa ir par tā sauktās vidējās jūdzes izbūvi, kuru veiks «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs». Te būtu iespējami daudz jāizmanto optika, kurai ir teju neierobežota datu pārraides jauda, lai savienotu interneta pakalpojumu sniedzējus, kuri tad tālāk piedāvās platjoslas pieslēgumus gala lietotājiem,» akcentēja Lelis.

No ES fondiem Latvijai paredzēti 71,5 miljoni latu lauku platjoslas attīstībai.

Arī «Lattelecom» vadītājs Gulbis uzsvēra, ka uzņēmums veicinājis iedzīvotāju piekļuvi internetam, izvēršot bezvadu interneta piekļuves punktus dažādās tirdzniecības un sabiedriskās vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās, izmantojot neliela darbības rādiusa bezvadu «WiFi» tehnoloģiju.

«Šogad «Lattelecom» arī būtiski attīstīja savu «Wi-Fi» tīklu un punktu skaitu - patlaban «Lattelecom» «Wi-Fi» tīklā ir vairāk nekā 1500 piekļuves punktu,» informēja Gulbis. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar