«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada.»

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

«Microsoft» tehnoloģiju speciālists arī uzsvēra, ka globālais koncerns dažādās pasaules malās cenšas sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, lai pielāgotu savus produktus un radītu aplikācijas, kas darbojas ar «Microsoft» sistēmām.

«Visur «Microsoft» attīsta un piedāvā «platformu» (operētājsistēmas un pamata aplikācijas) biznesam, bet nepārzinām atsevišķas nozares, tā sauktās «vertikālās» aplikācijas noteiktām nozarēm. Tādēļ ļoti svarīgas ir partnerattiecības ar programmatūras attīstītajiem un IT sistēmu integratoriem. Viņi savukārt piesaista attīstītājus, kas ražo risinājumus specifiskām nozarēm,» Cvetkovičs teica.

Cvetkovičs arī uzsvēra, ka Latvijas jauniesākto IT kompāniju dibinātājiem nevajadzētu kautrēties kontaktēties ar «Microsoft».

«Tā visas lietas sākas, tā izvērtējam uzņēmumu priekšlikumus, skatoties, kādu pievienoto vērtību tie piedāvā. Šādi savedam kopā neatkarīgos attīstītājus un programmētājus ar «Microsoft» komandām kompānijas sēdeklī Redmondā, ASV, arī ar «Microsoft» pētniecības nodaļu. Tā ievācam un apmaināmies ar idejām. Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā ir daudz kompāniju, kas ir cieši sadarbības partneri. Šīs kompānijas vispār neeksistēja pirms desmit gadiem. «Microsoft» biznesa modelis ļāva šīm kompānijām attīstīties, augt un eksportēt,» viņš teica,.

Cvetkovičs dzimis Serbijā un izglītojies kā inženieris-programmētājs. Sācis strādāt «Microsoft» no 1993.gada, pēc īsa pārtraukuma no 1995.gada strādājis IT koncernā dažādos amatos Kanādā, Serbijā un Melnkalnē, no 2008.gada - kā atbildīgais vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Minhenē.

«Microsoft» ir ASV reģistrēts, biržā kotēts uzņēmums, kas dibināts 1975.gadā un izaudzis no firmas, kas tirgoja dibinātāju Pola Alena un Bila Geitsa izstrādātu programmēšanas valodas «BASIC» versiju pirmajiem pašdarbnieku saliekamiem mājas datoriem. Vēlāk ar savām operētājsistēmām «MS-DOS» un «Windows» «Microsoft» iekaroja pasaules tirgu personālo datoru nozarē. Kompānija arī patlaban ražo spēļu konsoles «XBox360» un sākusi savu populāro biroja komplektu «Microsoft Office» piedāvāt kā attālinātu nomas jeb mākoņdatošanas pakalpojumu. Kompānija arī pārpirkšanas ceļā tikusi pie vairākiem vidēju un lielāku uzņēmumu vadības sistēmu izstrādātājiem un to risinājumus piedāvā ar zīmolu «Microsoft Dynamics».

«Microsoft» koncerna apgrozījums 2010.-2011.darbības gadā (no 1.jūlija līdz 30.jūnijam) bija 69,9 miljardi ASV dolāru (ap 35 miljardiem latu) un peļņa - 23,1 miljards ASV dolāru (ap 11,55 miljardiem latu). 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar