Kā skaidrots Satiksmes ministrijas (SM) paziņojumā medijiem, kopējais finansējums platjoslas tīkla attīstībai būs 18,57 miljoni latu, ieskaitot privāto finansējumu, ne mazāku par 2,38 miljoniem latu, kuru nodrošinās LVRTC. LVRTC kā pretendenta izvēle «nodrošinās vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi platjoslas infrastruktūrai, lai privātie komersanti varētu piedāvāt pieslēguma pakalpojumus lietotājiem, notiktu optiskās infrastruktūras attīstība ilgtermiņā, kā arī tiktu veicināta ātrāka e-pakalpojumu un e-prasmju apguve».

Projekts īstenojams līdz 2015.gada 31.augustam. Šajā termiņā jābūt pabeigtām visām aktivitātēm un veiktiem visiem projekta maksājumiem.

Kā skaidroja SM, praktisko optiskās infrastruktūras izvēršanas darbu veikšanai LVRTC izsludinās atklātu konkursu (iepirkumu) un visi komersanti, kam būs atbilstoša pieredze un nepieciešamā kapacitāte, tam varēs iesniegt savus piedāvājumus. Tas nozīmē, ka būtisku daļu no kopējā finansējuma LVRTC varēs izmaksāt vietējiem apakšuzņēmējiem par paveiktajiem darbiem.

MK pieņemtos noteikumos tiek definētas projekta atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, prasības projekta iesniegumam. Tāpat noteikumu projektā noteikta projekta iesnieguma vērtēšanas kārtība, kā arī projekta īstenošanas nosacījumi un projekta uzraudzība.

Kā izriet no MK dokumentiem, optiskās saiknes jeb tā saukto vidējo jūdzi paredzēts ievilkt tā sauktajās baltajās zonās, kur nav neviena interneta pakalpojumu sniedzēja, kura pieslēguma ātrums pārsniedz divus megabitus sekundē (Mbps). Zonas iezīmētas pēc 2011.gada maija datiem veidotā kartē. Optiskā tīkla pieslēguma punktus varēs izmantot vietējie komersanti - interneta pakalpojumu sniedzēji, lai interneta signālu padotu tālāk klientiem ar dažādām tehnoloģijām, tostarp fiksētā tīkla un bezvadu risinājumiem.

Kartē redzams, ka «baltās zonas» atrodamas visos Latvijas vēsturiskajos reģionos, taču tās visvairāk redzamas Latgalē. Teritorija ap Rīgu ir blīva «melnā zona» ar pilnvērtīgu interneta piekļuvi un vismaz diviem konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem, taču pati galvaspilsēta un Jūrmala atzīmētas kā «pelēkās» zonas, jo interneta ātrumi tur ir atbilstoši, bet tos nodrošina tika viens pakalpojumu sniedzējs vai arī viens interneta jaudas «vairumtirgotājs».

MK apstiprinātie noteikumi un turpmāk paredzētā LVTRC rīcība iekļaujas Latvijas centienos īstenot Eiropas Savienības (ES) tā saukto digitālo dienas kārtību, kas paredz katram ES iedzīvotājam līdz 2020.gadam nodrošināt piekļuvi interneta pieslēgumam ar ātrumu vismaz 30 Mbps. Praksē tas nozīmē, ka tiks radīts šāda ātruma pārklājums teju visā ES teritorijā, bet tā izmantošana būs katra iedzīvotāja personīgā izvēle. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar