«Arābu pavasaris» ne tikai nomainīja varas eliti vairākās Tuvo Austrumu valstīs. Tas arī cilvēkus visā pasaulē iedvesmoja iestāties par savām tiesībām uz brīvu izvēli un viedokli.

Latvijas simpātijas un atbalsts leģitīmām arābu un citu tautu prasībām pēc brīvības un cieņas pret cilvēku tiesībām ir pašsaprotams. Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā. Taču tikai pašu mūsu partneru ziņā ir noteikt savu valstu un tautu likteņus.

2011.gads bija smags gads Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Daži eksperti jau steidzās Eiropas Savienību «apbērēt», sludinot apokaliptiskus attīstības scenārijus. Aicinu nesteigties rīkot bēru mielastu. Vairāk nekā piecdesmit pastāvēšanas gados Eiropas Savienība visai pasaulei ir parādījusi, ka spēj izturēt pārbaudījumus, augt un kļūt stiprāka. Esmu pārliecināts, ka tā būs arī šoreiz. Eiropas ideja un vērtības, kas ir Savienības pamatā, šobrīd ir aktuālākas nekā jebkad agrāk.

11.Saeimas darbības laiks Latvijas ārpolitikā iezīmējas kā «Eiropas periods», ievērojot Latvijas dziļo politisko, ekonomisko, izglītības un kultūras sasaisti ar Rietumeiropu un tās pamatvērtībām. Tādēļ Latvijas ārpolitika 2012.gadā koncentrēsies uz Eiropas Savienības nostiprināšanu, krīzes pārvarēšanu Eiropas Savienībā, integrāciju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm enerģētikas un transporta jomās. Tāpat mēs darīsim visu, lai transatlantiskā alianse veidotos spēcīga un efektīva.

Kaut gan dalībai Eiropas Savienībā ir tik daudz acīmredzami pozitīva, vēl aizvien savas dalības nozīmi tajā izprotam dažādi. Vieniem tā asociējas ar «slaucamu govi», no kuras var iegūt papildu finanšu līdzekļus, lai tos nekontrolēti tērētu. Citi uzskata, ka Eiropas Savienība mēģina regulēt katra indivīda dzīvi un diktēt mums savu gribu.

Vislabākā atbilde uz dažādo izpratni ir vienkārša, bet ļoti nozīmīga atskārsme - Eiropas Savienība esam mēs paši. Mēs nosakām savu un arī Eiropas dzīvi.

Latvijas tautai ir traģiska pieredze no laikiem, kad Eiropā katrs cīnījās par sevi un dominēja visstiprākais un vislielākais. Stiprāka Eiropas Savienība, kurā esam klāt un piedalāmies lēmumu pieņemšanā, ir labākā garantija, ka neko tamlīdzīgu mēs vairs nepieredzēsim.

Kādu mēs vēlamies redzēt Eiropas Savienību? Mūsu interesēs ir to kā savienību, kurā nedominē kāda valsts vai valstu grupa. Latvija ir ieinteresēta tādā Eiropas Savienībā, kurā solidaritātes princips «visi par vienu un viens par visiem» ir katras dalībvalsts prioritāte. Un šādu nākotni varam nodrošināt tikai tad, ja esam aktīvi eirointegrācijas procesa dalībnieki.

Latvijas prioritātes šīs Saeimas periodā es definētu šādi:

Pirmkārt, Latvija vēlas būt Eiropas Savienības sadarbības centrā. No tā, vai mēs būsim šajā sadarbības centrā, ir atkarīgs, cik ātri virzīsimies uz iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu, cik efektīvi nostiprināsim tālāko valsts drošību, cik veiksmīgi attīstīsim sadarbību ar Baltijas valstīm, mūsu stratēģiskajiem partneriem un kaimiņiem. Ārlietu ministrija darīs visu nepieciešamo, lai Latvijas intereses tiktu ņemtas vērā. Tādēļ ceru, ka Saeima atbalstīs Latvijas atrašanos Eiropas sadarbības kodolā, atbalstot arī jauno līgumu par fiskālo disciplīnu - līgumu, kurā nav nekā tāda, ko Latvijas valdība neīstenotu jau tagad.

Esmu pārliecināts, ka Latvija pievienosies vienotai, nostiprinātai un drošai Eiropas valūtai saskaņā ar valdības izvirzītajiem plāniem.

Otrkārt, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīgus rezultātus, ir svarīgi panākt valsts interesēm izdevīgus Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta nosacījumus. Šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešams rast abpusēji pieņemamu risinājumu ar tām valstīm, kuras patlaban Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk un kuru darbība ir vērsta uz stipras un ciešas Eiropas Savienības izveidi.

Treškārt, Eiropas Savienības, kura ir aktīva līdzdalībniece starptautiskajā arēnā, politikas definēšanā savu ieguldījumu sniedz arī Latvija. Veidojot Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stratēģiju, mēs esam sākuši pievērst pastiprinātu uzmanību tirdzniecības sakaru veidošanai ar pasaules vadošajiem ekonomiskajiem spēkiem, piemēram, Ķīnu, Indiju, Brazīliju u.tml. Latvija šīm valstīm ir interesanta tieši kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura spēj ietekmēt arī pozīcijas un viedokļus Eiropas Savienības dialoga veidošanā ar tām. Ir izveidots Eiropas ārējās darbības dienests, kura mērķis ir koordinēt dalībvalstu nacionālās pozīcijas un paust pēc iespējas vienotāku Eiropas Savienības viedokli. No šā dienesta gaidām efektīvāku un enerģiskāku rīcību gan kopīgo Eiropas Savienības, gan dalībvalstu interešu aizstāvēšanā. Arī tie ir būtiski argumenti, lai Latvija būtu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas centrā.

Latvija atbalstīs Kopējās drošības un aizsardzības politikas pilnveidošanu un attīstību, meklējot risinājumus efektīvākai tās īstenošanai. Latvijai būtiskākie jautājumi ir Eiropas Savienības civilo un militāro spēju stiprināšana un efektīva Eiropas Savienības un NATO sadarbība. Drošības nekad nav par daudz.

Ceturtkārt, šīs valdības prioritāšu lokā ir reģionālās integrācijas veicināšana enerģētikas drošības un transporta jomās. Tas ietver vienota enerģētiskā tirgus izveidi ar ES dalībvalstīm, tostarp reģionālā sašķidrinātās gāzes termināla izbūvi, kā arī Baltijas transporta artēriju integrāciju Eiropas kopējā sistēmā. Šo projektu īstenošana savukārt prasa sadarbības padziļināšanu starp reģiona valstīm, kuras, tāpat kā Latvija, nākotni redz stiprā Eiropas Savienībā.

Piektkārt, pēc trim gadiem Latvija pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Mums ir jāizmanto šī iespēja, lai definētu prezidentūras prioritātes, kuras atbilst Savienības, reģiona un mūsu valsts interesēm. Lai to panāktu, 2012.gadā Ārlietu ministrija strādās pie efektīvas un nelielas prezidentūras sagatavošanas struktūras - sekretariāta - izveides, kā arī reālistiska prezidentūras budžeta un atbilstoša personāla sagatavošanas.

2012.gads ir Eiropas Savienības gads Latvijas ārpolitikā, un uz to jāvirza lielākā daļa Ārlietu ministrijas enerģijas un uzmanības. Taču neaizmirsīsim arī par mūsu ārējās drošības stiprināšanu.

NATO bija un ir mūsu drošības garants, un mums ir jāsaprot, ka NATO efektivitāti nosaka katras tās dalībvalsts attieksme pret savu aizsardzību un drošību. Pēdējos gados finanšu situācijas dēļ Latvija ir samazinājusi savu aizsardzības budžetu. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijai plānveidīgi un mērķtiecīgi jāstrādā, lai mēs atgrieztos pie aizsardzības izdevumu nodrošināšanas 2% apmērā no Iekšzemes kopprodukta.

Šajā gadā sagaidāmi būtiski lēmumi NATO alianses kontekstā. Darba kārtībā būs Latviju interesējošie jautājumi par Baltijas gaisa telpas patrulēšanas nākotni, kā arī Afganistānu. Pavasarī notiks Čikāgas samits, kurā iepriekš minētie jautājumi tiks apspriesti.

Vēlos arī atgādināt, ka Latvijā sākas transporta artērija - Ziemeļu apgādes tīkls -, kas sniedzas līdz pat Afganistānai un pa kuru tiek pārvadātas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu kravas. Mūsu uzdevums ir strādāt pie tā, lai šī tranzīta artērija arī pēc 2014.gada paliktu nozīmīgs ceļš mūsdienu «Zīda ceļa» koncepcijas ietvaros.

Latvija cerīgi raugās uz NATO Čikāgas samitu un ir pārliecināta, ka alianse iegūs jaunas turpmākās darbības vīziju. Šī galotņu sanāksme Latvijai ir svarīga, arī ņemot vērā Latvijas un ASV stratēģisko attiecību raksturu. Mūsu attiecības ar ASV saglabājas aktīvas, stabilas, kā tas pieklājas stratēģiskajiem partneriem.

Latvijas interesēs ir demokrātiskas un stabilas Krievijas attīstība, lai attiecības ar kaimiņiem veidotu uz savstarpējas cieņas un izpratnes principiem. Latvija pilnībā izmantos savu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts potenciālu attiecību veidošanā ar Krieviju.

Taču, veidojot šīs attiecības, mēs apzināmies, ka ir jautājumi, kuros mums saglabāsies dažādi viedokļi. Būtiskāk par atšķirīgo, ir meklēt un attīstīt saskares punktus.

Nemitīgi sastopot jaunus izaicinājumus, Latvijas «kuģis» ir jāstūrē vienā virzienā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības. Tas ir ceļš uz turpmāku drošību un labklājību. Šajā darbā mūsu sabiedrībai ir jābūt vienotai un saliedētai, kā tas bija laikā, kad kopīgi cīnījāmies par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Mūsu nācija dažādos vēstures periodos ir kritusi, tomēr vienmēr piecēlusies. Un izšķirīgos brīžos spējusi iestāties par nākotni, kas vērsta uz konstruktīvām un pozitīvām pārmaiņām. Esmu pārliecināts, ka tas notiks arī šodien. 

Tweet