«Mums jau tā ir atņemtas visas brīvības. Brīvība internetā ir viena no tām, kas vēl palikusi. Visā pasaule pret ACTA protestē, un arī mums būtu jāprotestē. ACTA nedrīkst vienkārši izslidināt cauri. Korporāciju mudinātie valstsvīri vienkārši bez diskusijām pieņēma nolīgumu, kas atļauj izspiegot cilvēkus interneta vidē,» uzskata ierosinājuma autors.

Viņš skaidro, ka cilvēki jāinformē par to, ka tagad viņu interneta nodrošinātājs zinās visu par viņiem un viņus novēros, ja tam tā labpatiksies. Viss, ko cilvēki darīs, būs viņiem brīvi pieejams, un viņi šo informāciju būs spiesti nodot varas iestādēm.

«Tas būs tāpat, kā ja jums tagad mājās atnāktu korporācijas pārstāvis, sēdētu blakus un skatītos visu, ko darāt internetā. Paskatīsimies uz to, kā naudu tagad iekasē fotoradari, kam bija jānodrošina drošība uz ceļa, nevis jāpilda inkasācijas funkcija. Nav ilgi jādomā, ko viņi izdarīs ar jums, ja jūs ar draugiem dalīsieties ar mūziku, nofilmēsiet savus bērnus, kad fona skanēs ar autortiesībām aizsargāta mūzika, vai pat tikai «linkosiet» filmas. Aiz ACTA stāv ļoti naudīgi un ietekmīgi cilvēki. Tagad viņi nāk pēc privātuma, vārda brīvības un cilvēktiesībām,» skaidro Gailītis.

Pašlaik par šo iniciatīvu ir parakstījušies 1434 cilvēki.

Kā ziņots, 26.janvārī Japānas Ārlietu ministrijā kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstniekiem Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm».

Minēto nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Polijā 25.janvārī tūkstošiem jauniešu protestēja pret šīs valsts valdības lēmumu parakstīt šo dokumentu. Kritiķu vidū ir arī hakeru grupējums «Anonymous», kas to uzskata par interneta brīvības ierobežošanu.

Protesta akcijas tiek rīkotas arī internetā, piemēram, tiek vākti paraksti aicinājumam Eiropas Parlamentam noraidīt ACTA ratifikāciju. Aktīvisti šo dokumentu uzskata par lielāku draudu nekā ASV tapušo pirātisma apkarošanas likumprojektu «Stop Online Piracy Act» (SOPA) un līdzīgo likumprojektu «Protect IP Act» (PIPA), pret kuriem vērienīgi protesti tika vērsti aizpagājušajā nedēļā.

«Postimees Online» savukārt ziņo, ka Igaunijas Ārlietu ministrija noraidījusi izskanējušo informāciju, ka arī tā grasās parakstīt dokumentu, jo par to vēl nepieciešama diskusija valdībā.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošo uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem ACTA parakstīšana bijusi pārsteigums. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) preses konferencē pagājušajā nedēļā teica, ka, saskaņojot ACTA projektu un Latvijas pozīciju par to ar nevalstiskajām organizācijām, nekādi iebildumi netika saņemti.

Kā ziņots, 13.februārī no plkst.13 līdz 15 vairāk nekā 400 cilvēku pulcēsies uz trotuāra pie Ministru kabineta Brīvības bulvārī 36, lai paustu savu neapmierinātību pret interneta brīvības ierobežošanu.

«Manabalss.lv» ir interneta vietne, kurā Latvijas iedzīvotāji, autorizējoties caur internetbanku, var ierosināt savus priekšlikumus vai parakstīt citu priekšlikumus. Ierosinājumi, kurus paraksta vismaz 10 000 atbalstītāju, tiek nosūtīti Saeimai. Parlaments ir pieņēmis lēmumu par kolektīvajiem priekšlikumiem - tas nozīmē, ka Saeima izskatīs vismaz 10 000 pilsoņu parakstītus priekšlikumus un tie varēs kļūt par ierosmi izmaiņām likumos vai jauniem likumprojektiem. Vecuma slieksnis tika pazemināts līdz 16 gadiem. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar