Šodien vairākos laikrakstos «Palink» publicējis paziņojumu, kurā norāda, ka iespējamas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Latviju «Palink» maksātnespējas lietas dēļ.

EK viceprezidente un tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē nosūtījuši vēstuli Bērziņam, aicinot viņu paskaidrot pašreizējo maksātnespējas procesu Latvijā un tā iespējamās pretrunas ar ES likumdošanu.

Kā informē «Palink», komisāri ministram devuši laiku līdz 14.februārim, lai sniegtu atbildi par to, vai Latvijas likumdošanā ir paredzētas uzņēmumu iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja tie pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpat ministrs aicināts atbildēt uz jautājumu, vai tas ir normāli, kādu uzņēmumu pasludināt par maksātnespējīgu, ja tiesā tiek paralēli izskatīts saimniecisks strīds un auditoru secinājumi nedod iemeslu apšaubīt uzņēmuma maksātspēju.

Saņemot atbildi, EK varētu lemt par iespējamām sankcijām, «tajā skaitā domājot arī par to, vai ES varētu mainīt savu finanšu palīdzības programmu Latvijai», apgalvo «Palink».

«Latvijas Maksātnespējas likums jau ir pārkāpts, un uzņēmumam tas radījis ievērojamu kaitējumu,» norāda «Palink» direktors Marsels Harasti. «Līdz ar tiesas paziņojumu pasludināt pilnībā maksātspējīgu uzņēmumu maksātnespējīgu, tā darbība bija traucēta. Mēs ceram, ka starptautiskās sabiedrības un EK reakcija ne tikai paātrinās procesus, kas SIA «Palink» ļaus turpināt normālu darbību, bet arī, ka šis process ļaus uzlabot likumdošanu, lai citi investori Latvijā varētu justies pasargāti pret līdzīga veida notikumiem nākotnē.»

Uzņēmuma investīcijas Latvijā tika apdraudētas pēc tam, kad Kurzemes rajona tiesa pasludināja «Palink» par maksātnespējīgu saistībā ar 30 000 eiro (21 000 latu) tiesas prāvu, kuru jau izskatīja cita tiesa. «Palink» galvenais akcionārs, vācu uzņēmums «REWE Group», iesniedza EK oficiālu prasību par Latvijas Maksātnespējas likumu un attiecīgiem procesiem tiesās.

«Palink» uzskata, ka pašreizējais Latvijas Maksātnespējas likums, kas apdraud uzņēmuma nākotni, nav atbilstošs investīciju veicināšanas un pasargāšanas līgumam, kāds pastāv starp Lietuvu un Latviju. 1996.gadā parakstītais abpusējais līgums paredz juridisku, administratīvu un regulatoru sistēmu izveidošanu katrā valstī, kas nodrošina privātu investīciju drošību un aizsardzību. Līguma pārkāpuma gadījumā investori ir tiesīgi saņemt pilnu zaudējumu kompensāciju.

«Palink» ir mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā pārstāv divas veikalu ķēdes - «Iki» un «Cento». Tā ir trešā lielākā mazumtirdzniecības ķēde Latvijā, kā arī viena no lielākajām ķēdēm Baltijas valstīs. Nākamo piecu gadu laikā «Palink» plāno Latvijā un Lietuvā ieguldīt 122 miljonus latu. 2012.gadā «Palink» plānoja Latvijā ieguldīt ap trim miljoniem latu.

Kā ziņots, «Palink» tiesas ierosinātā maksātnespēja ir paralizējusi uzņēmuma vadību, tāpēc tiek atcelti paredzētie trīs miljonu latu investīciju plāni Latvijā šogad.

Tiesas pasludinātā maksātnespēja «Palink» rada vismaz 300 000 latu zaudējumus nedēļā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī atzina par maksātnespējīgu veikalu tīklu «Iki» un «Cento» operatoru «Palink». Par «Palink» administratori apstiprināta Gundega Rozmisa.

Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 13.janvārī iesniedza protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu.

Tiesa «Palink» maksātnespējas lietu ierosināja pēc privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā ieguvis no starp «Landekss» un «Palink» 2008.gada 18.septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret «Palink» par it kā veikto būvdarbu apmaksu.

SIA «Palink» apgrozījums 2010.gadā bija 73 miljoni latu, kas ir par 65,9% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 44 miljoni latu.

Uzņēmuma zaudējumi samazinājušies par 62,1% - 2010.gadā «Palink» strādāja ar 3,087 miljonu latu zaudējumiem, 2009.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 8,13 miljoni latu. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar