Latvijas ĀM asi nosoda izstādi Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā Papildināts 10:40
Piektdiena, 3. februāris (2012) 10:03 | Komentāri: (325)
Latvijas Ārlietu ministrija asi nosoda izstādi, kas atklāta Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā. Ministrijā norāda, ka tas ir kārtējais mēģinājums falsificēt Latvijas vēsturi.
Izstāde «Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis» ir ļaunprātīga vēstures falsifikācija, dezinformējošs un klaju propagandas nolūkos veidots pasākums.
«Tā [izstāde] kalpo to spēku interesēm, kuru mērķis ir traucēt Latvijas - Krievijas attiecību normalizācijai,» teikts ministrijas paziņojumā.
Ministrijā norāda, ka izstādes organizētājs Aleksandrs Djukovs, 2008.gadā dibinātā sabiedriskā fonda «Vēsturiskā atmiņa» direktors, kārtējo reizi izcēlies ar tendencioziem atklājumiem.
Jau agrāk Djukovs savos rakstos ir mēģinājis pamatot to, ka Staļina - Hitlera pakts un tā protokoli ir bijuši nepieciešami, Baltijas valstu okupācija nav notikusi un Baltijas valstu iedzīvotāju barbariskās deportācijas - likumsakarīgas.
«Tiem, kuri patiesi interesējas par šīs traģiskās vēstures notikumiem ir skaidrs, ka nedz minētai izstādei, nedz Djukova darbībai nav sakara ar vēstures zinātni,» uzsver ministrijā.
Krievijas televīzijas kanāla «TV Centrs» raidījumā «Notikumu centrā ar Annu Prohorovu» 29.janvārī izveidots sižets par minēto izstādi Maskavā.
Raidījums vēsta, ka nesen klajā nākuši dokumenti, kas liecina, ka vācu okupācijas laikā Latvijā notikušas «īstas medības uz krievu un baltkrievu bērniem», kuras veikuši ne vien fašisti, bet arī latvieši. «Ļoti bieži šajās operācijās nevis piedalījās vācieši, bet tās bija latviešu kolaboracionistu operācijas,» raidījumam saka Djukovs.
«TV Centrs» sižets vēsta, ka vēl aizvien Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju ir vietas, kurās cilvēkiem ir bail apmesties, jo tās esot nolādētas. Daļa bērnu pārvietotas uz Salaspils koncentrācijas nometni, kurā bērniem gada laikā notecināti vairāk nekā 3000 litri asiņu, kas izmantoti ievainoto vācu karavīru ārstēšanai. Savukārt citiem bērniem «paveicies», jo tos darbam saimniecībās kā vergus, pētot viņu zobus, izvēlējušies latviešu «kulaki». «Tā bija īsta verdzība. Kad mazo vergu partija no darba aizgāja bojā, tika pirkta jauna,» saka sižeta autore.
Televīzijas raidījums secina, ka arī mūsdienās Latvijā valda leģionāru asinsradinieki vai viņu garīgie mantinieki un nevienu nepārsteidzot, ka Saeimā strādā neofašisti, bijušais leģionārs Visvaldis Lācis un ministrs piekrītot, ka krievus un latviešus nevar ārstēt vienlīdz labi. Vienlaikus Latvija, kuras propaganda balstīta nacismā, cerot, ka Krievija atzīs tās okupāciju un pievienosies tās vēstures interpretācijai, vēsta raidījums.
| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(325) |
Ir ļoti bīstami spēlēties ar vēsturi un to interpretēt pēc saviem ieskatiem it sevišķi, ja ir cenzēta mediju telpa. Skumjākais ir tas, ka vairums tam arī notic, jo dzelzs priekškars vairāk vai mazāk, joprojām šķir RUS no reālās pasaules. Nesaprotu, kam ir izdevīgi sanaidot LV un RUS iedzīvotājus, bet priecājos, ka Djukovam ir liegta iespēja šķērsot LV robežu.
Kādēļ šis krievelis nerunā par krievu armijas koncentrācijas nometnēm kur simtiem tūkstošiem cilvēku tai skaitā berni tika izmantoti medicīnas eksperimentos un vēlāk sadedzināti kā kļūdas...
...un kā padadomju partizāni slepkavoja ... par to protams negrib runāt... viņi ir ``varoņi``...
Citi raksti kanālā
18:30 |
|
18:10 |
|
18:00 |
|
17:45 |
|
17:12 |
|
17:02 |
|
16:23 |
|
16:10 |
|
16:02 |
|
15:23 |
|
15:21 |
|
15:19 |
|
14:51 |
|
14:32 |
|
14:03 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |

Dienas foto: Kautiņš parlamentā (35) 
Ukrainas parlamentā jau ne pirmo reizi domstarpības risina, liekot lietā dūres. ...
APOLLO E-VEIKALI
APOLLO DARBS
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +17.5 °C Vējš: 5 m/s ZR Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā



































































Pēc 33 gadiem atklājas patiesība par kādu baisu slepkavību (45)