«Integrācija notiek, un tā notiek par spīti valdības politikai. [..] Sasitībā ar integrāciju pieļautas daudz kļūdas, tas ir jāatzīst. Daudz kas tiks nogulēts,» intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Muižnieks.

Muižnieks arī neslēpa: viņš cerot uz to, ka pēc valodu referenduma politiķi sāks dialogu. «Piemēram, Pilsonības likums nav grozīts 13 gadus. Visi runā, ka nepieciešamas izmaiņas,» sacīja eksperts.

Vajadzīgi vienkārši, bet svarīgi žesti attiecībā pret krievvalodīgajiem, sacīja Muižnieks. «Piemēram, attiecībā uz nepilsoņu bērniem. Tas nav jautājums par valodu vai okupāciju. Tie ir bērni, Latvijas bērni,» norādīja Muižnieks.

Muižnieks intervijā aģentūrai LETA gan atzinis, ka 18.februāra tautas nobalsošanā balsos pret krievu kā otro valsts valodu.

«Es piedalīšos un, protams, balsošu pret divām valsts valodām,» intervijā aģentūrai LETA teica Muižnieks.

Vienlaikus jaunievēlētais cilvēktiesību komisārs pauda sašutumu, ka šāds referendums Latvijā vispār ir iespējams, jo mūsu valsts jau līdz ar neatkarības atjaunošanu ir izdarījusi savu izvēli, ka tās valsts valoda būs latviešu.

«Man ir neliels niknums, ka man uzdod tādus stulbus jautājumus, vai es gribu divas valsts valodas. Es domāju, ka mēs uz šo jautājumu atbildējām jau 1992., 1993.gadā, un es nesaprotu, kāpēc mēs pie tā atgriežamies,» uzsvēra Muižnieks. 

Tweet