Opozīcijai izdevies panākt, ka grozījumus skatīs speciāla apakškomisijā, ko vadīs Elksniņa partijas biedrs Jānis Ādamsons (SC).

Elksniņš pārzina jautājumus, kas saistīti ar operatīvo darbību. Viņš ir bijis advokāts daudzās krimināllietās, un advokāta darbā viņš centies pierādīt, ka operatīvās darbības likums neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa gan Elksniņa prasību noraidīja.

Kļuvis par deputātu, Elksniņš iesniedza grozījumus Operatīvās darbības likumā. Viņš piedāvāja noteikt, ka izmeklētājiem pusgadu pēc kriminālprocesa izbeigšanas ir jāinformē personas, kuru sarunas ir noklausītas, kurām sekots vai pārbaudīts pasts. Elksniņš arī vēlas, lai būtiskākās operatīvās darbības sankcionētu ne vairs Augstākā tiesa, bet apgabaltiesas.

Deputāts vēlas ierobežot dienestu iespējas veikt operatīvo darbību pret nacionālā naida kurinātājiem un aicinātājiem vardarbīgi gāzt valsts varu. Nesen Saeima noteica kriminālatbildību par partiju melnajām kasēm. Elksniņa ieplānotie grozījumi politiķus pasargā, jo arī pret viņiem nevarētu vērst operatīvos pasākumus.

Elksniņš apgalvo, ka rūpējoties tikai par cilvēktiesību ievērošanu un cīnoties pret pārāk plašu sarunu noklausīšanos. «Pēc būtības jauninājumi ir tikai tendēti uz to, lai samērotu cilvēktiesības un operatīvo iestāžu patvaļu un nesankcionētas darbības,» raidījumam skaidroja Elksniņš.

Iekšlietu ministrija un prokuratūra Elksniņa priekšlikumus asi kritizēja, tādēļ deputāts tos atsauca, taču nepadevās.

Tagad «Saskaņas centra» politiķis atradis dzirdīgas ausis savu kolēģu vidū. Viņi ir izveidojuši apakškomisiju Elksniņa priekšlikumu virzīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tas bija iespējams, jo par nobalsoja divi valdošās koalīcijas pārstāvi - no Zatlera Reformu partijas ievēlētais Gunārs Rusiņš, kurš tagad ir «Olšteina grupas» sešiniekā un Kārlis Krēsliņš no «Visu Latvijai» - «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK.

«Tīri no akadēmiskā viedokļa es neesmu speciālists operatīvajā darbībā. Man liekas, tas ir tā kā loģiskāk. Man izskatījās, ka daudz tur ir loģiskuma. Bet nu skaidrs, ka tad ir jāuzklausa visas puses,» uzskata Krēsliņš.

Neatkarīgais Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš skaidroja, ka atbalstījis komisijas izveidi, jo «šis ir apjomīgs darbs. Operatīvās darbības likums ir izstrādāts 1994.gadā un ir novecojis. Tur ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas.»

Tieslietu ministrija Saeimai nosūtījusi atzinumu, ka dažus pantus likumā tiešām būtu vērts labot un iesaka Iekšlietu ministrijā veidot darba grupu.

«Nekā personīga» noskaidroja, ka darbs pie likuma pilnveidošanas ir sākts. Tomēr Saeimas deputāti nolēmuši, ka viņiem ir jāstrādā paralēli. Rusiņš un Krēsliņš apakškomisijas vadībā labprāt redzētu Elksniņa partijas biedru Jāni Ādamsonu.

Pagaidām kā darba grupas vadītājs tika nominēts Jānis Ādamsons. Viņš ir strādājis pie iepriekšējā likuma, ir viens no autoriem. Tādēļ viņam ir lielāka pieredze šajā jomā, stāstīja Krēsliņš.

Ādamsons ir gatavs gan aizstāvēt Elksniņa iesniegtās idejas, gan plāno reformēt valsts pārvaldi, apvienojot Iekšlietu ar Aizsardzības ministriju, kā arī likvidēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

«Jautājums nav tikai par attiecīgajiem grozījumiem šajā likumā. Es pašos pirmsākumos, kad sanāca šis parlaments un izveidojās komisija, arī ierosināju izveidot apakškomisiju, kura nodarbotos ar uzraudzību par reformām vai iniciētu reformas spēka struktūrās, kas skar aizsardzības jomu, iekšlietu jomu un drošības jomu kopumā,» skaidroja Ādamsons.

Apakškomisiju atbalsta arī Kārlis Seržants. Lai arī viņš iebilst pret Elksniņa iecerēto specdienestu vājināšanu, viņš tomēr vēlētos strukturālas reformas. Seržanta ieskatā, operatīvās darbības subjektu loks ir pārāk liels. «Varētu pastrīdēties par to, cik ātrā laikā operatīvā darbība ir jākontrolē amatpersonām un iestādēm, kas dod atļauju sākt šādu darbību. Varbūt tās 72 stundas tomēr ir par ilgu,» sprieda Seržants.

Jomas, kuras reformēt nolēmis Ādamsons, skar valsts noslēpumu. Bijušajam PSRS Valsts Drošības komitejas robežsardzes komandierim nav tam pielaides. Viņš pats apgalvo, ka tas apakškomisiju vadīt netraucēšot.

Pret Elksniņa idejām kategoriski iestājas «Vienotības» deputāti Aleksejs Loskutovs un Ainārs Latkovskis. Viņi uzskata, ka šie priekšlikumi apdraud valsts drošību.

«Tādā brīdī, kad Krievijai ir īpašas intereses attiecībā pret Latviju. Situācijā, kas izveidojusies ap referendumu un parakstu vākšanu. Situācijā, kurā ekstrēmistiskie spēki paceļ galvu, kur jau tā ir pārmetumi mūsu drošības struktūrām, ka viņas nedarbojas tā, kā daļa tautas gribētu, šajā situācijā ir priekšlikumi, kas samazina tieši mūsu drošības struktūru iespējas cīnīties pret tādām ekstrēmistiskām grupām jeb idejām, kādas izplata Osipovs un Lindermans,» kritisks bija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Latkovskis.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar