Rīgā līdz pulksten 22 nobalsoja 314 651 vēlētāji jeb 77,01%, Vidzemē - 298 566 jeb 72,95%, Latgalē - 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē - 145 250 jeb 70,98%, savukārt Zemgalē – 158 511 vēlētāji jeb 68,3%  no kopējā vēlētāju skaita.

Ārzemēs referendumā piedalījās 28 674 cilvēks.

Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

Vienlaikus, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, iespējams, šodien tiks pārsniegta arī līdz šim augstākā vēlētāju aktivitātes atzīme atjaunotajā Latvijas Republikā.

Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā. Balsošana referendumā ilga līdz plkst.22.

Jau ziņots, ka Latvijas pilsoņi šodien referendumā lemj, vai piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu.

Tautas nobalsošana notiek par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē: pieņemšanu, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda», to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem «nacionālistu izlēcieniem». 

Tweet