Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informāciju tautas nobalsošanā kopā piedalījušies 1 087 326 vēlētāji.

Informācija par 1035 iecirkņiem liecina, ka pret grozījumiem nobalsojuši 821 722 vēlētāji. Par grozījumiem nobalsoja 273 347 Kopā sabojāti 3524 biļeteni.

Referendumā Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, ja par tiem nobalsotu vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā bija jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Šobrīd Latvijā saskaitīti dati no visiem 1035 iecirkņiem Latvijā un ārzemēs. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija liecina, ka 74,8% nobalsojuši pret oficiāla statusa noteikšanu krievu valodai, savukārt par - 24,88% balsstiesīgo.

Par nederīgām atzīti 0,32% balsošanas zīmju.

Apkopotā informācija liecina, ka Latgalē par divvalodību nobalsojis lielākais iedzīvotāju skaits nekā pret.

1035 vēlēšanu iecirkņos saskaitītas 1 098 593 vēlēšanu zīmes.

Tautas nobalsošanā par oficiālu divvalodību Latvijā sestdien piedalījušies vairāk nekā miljons balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie dati.

Jau ziņots, ka Latvijas pilsoņi šodien referendumā lēma, vai piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu.

Tautas nobalsošana notiek par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē: pieņemšanu, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. 

Tweet