Novodvorsku pārsteidz Latvijas politiķu vienaldzība; brīdina, ka NATO mūs neaizstāvēs
Otrdiena, 21. februāris (2012) 07:01 | Komentāri: (771)
Krievijas opozīcijas politiķe Valērija Novodvorska pauž satraukumu par Latvijas politiķu vienaldzīgo attieksmi pret valsts specdienestu darbu un valsts drošību kopumā.

![]() |
Foto: Scanpix/Reuters
Intervijā «Latvijas Avīzei» politiķe komentējusi valodu referenduma rezultātus un valdošo politiķu attieksmi pret valsts drošību.
«Mēs [arī viņas kolēģis Konstantīns Borovojs] divas dienas runājām ar dažādiem Latvijas politiķiem, un mani pārsteidza viņu bezrūpība. Vadošā pozīcija ir tāda, ka Latvijas specdienestu nekvalitatīvais darbs nav problēma, jo aiz muguras ir NATO ar visiem saviem dienestiem. Un vispār par drošību nav jāuztraucas, jo NATO Latviju aizstāvēs,» intervijā laikrakstam savu pārsteigumu neslēpj politiķe.
Novodvorska atgādina, ka 1938. gadā Rietumu lielvalstis, cenšoties izvairīties no kara, «ziedoja» Čehoslovākiju, ļaujot Ādolfam Hitleram to sagrābt. Toreiz tika nolemts, ka tas būs «mazākais ļaunums» un varbūt atturēs no pasaules kara. Pēc tam Jaltā lielvalstis jau «ziedoja» visu Austrumeiropu, arī Baltijas valstis, atdodot to Josifam Staļinam.
«Krievija šobrīd ir kodollielvalsts, un diez vai Rietumi cīnīsies par Latviju, ja pastāvēs draudi, ka var izraisīties jauns pasaules karš. Katrai valstij ir jābūt gatavai pašai sevi aizstāvēt,» skarbi sacīja viņa.
Savukārt, runājot par referendumu un krievvalodīgajiem Latvijā, Novodvorska sacīja, ka šajos cilvēkos iesēdušies padomju standarti, turklāt savu dzimteni viņi tā arī nav spējuši atrast.
«[..] Latvijas krievvalodīgie ir paši sevi ielikuši tādā kā «piektajā stūrī», kas vienkārši neiederas nevienā ēkā. [..] Šā referenduma iemesls ir nevis lingvistika, bet ģeogrāfija. Tiem 270 tūkstošiem, kas referendumā balsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, galvā ir vēlamā aina, kurā nav tādas neatkarīgas Latvijas, bet atkal ir Padomju Savienība.»
| PĒDĒJIE KOMENTĀRI | Lasi visus komentārus(771) |
Mums vajag iznomāt no Izraēlas apmēram 5-6 atombumbas.,un tad situācija normalizēsies ,un imperiālistikais kaimiņš varbūt nomierānies. Ja ne ,tad pa ģīmi ,varbūt pēdējo reizi .bet pa īstam,kā mūsu vectēvi.
Citi raksti kanālā
15:04 |
|
14:51 |
|
14:32 |
|
14:03 |
|
13:36 |
|
13:25 |
|
13:13 |
|
13:07 |
|
12:52 |
|
12:26 |
|
12:18 |
|
11:55 |
|
11:19 |
|
11:12 |
|
10:47 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |
1 |
|
2 |
|
3 |
|
4 |
|
5 |
|
6 |
|
7 |
|
8 |
|
9 |
|
10 |
|
11 |
|
12 |
|
13 |
|
14 |
|
15 |
|
16 |
|
17 |
|
18 |
|
19 |
|
20 |

Dienas foto: Kautiņš parlamentā (31) 
Ukrainas parlamentā jau ne pirmo reizi domstarpības risina, liekot lietā dūres. ...
- Argentīnas Nacionālā diena.
- 1892. gadā dzimis Josips Brozs Tito — Dienvidslāvijas vadītājs laika posmā pēc Otrā pasaules kara.
- 1905. gadā dzimis itāļu modes dizaineris Aldo Guči.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| skaidrs | Rīga šobrīd: skaidrs +17.4 °C Vējš: 5 m/s ZR Saule lec: 4:48 riet: 21:54 Dienas ilgums: 17h 6min |
Anšlavs, Junora
Paklāju diena Turkmēnijā
Neatkarības diena Jordānijā

































































Norvēģu jūrā notikusi spēcīga zemestrīce (81)