Ļauties meditatīvai paklusēšanai, vismaz nacionālajos jautājumos - tas būtu arī pašu politiķu interesēs. Citādi diskusiju latiņa pazemināsies līdz pilnīgam kaislību vājprātam. Politiķiem pašiem jāsaprot - lai uzturētu sevi augstā līmenī, nepieciešama domas konkurence. Beztam šobrīd velk arī uz to, ka nu visi runā, un neviens vairs neklausās.

Tādā vīzē starpnacionālie jautājumi sāk devalvēties par lētu plaša patēriņa preci.

Jāsacenšas, kurš skaļāk un lētāk pievilinās publiku. Tirgū dominē tikai un vienīgi politiķi. Ja arī kāds intelektuālis grib konkurēt, tad viņam jāņem mutē vārdi, ar kuriem pārspļaut politiķu dempingu. Zinātnieki, radošo un garīgo jomu cilvēki šobrīd neietekmē sabiedrības domāšanas dienaskārtību nacionālajos jautājumos.

Nav arī mediju telpas, kurā varētu sistemātiski izvērst kvalitatīvu politisku, socioloģisku, kultūrvēsturisku diskusiju par nacionālajiem jautājumiem.

Izčivinātais joks patiešām būtu nopietns izaicinājums medijiem - izbrīvēt vienu nedēļu saturam bez politiķiem. Jā, ar ko gan tiktu aizpildīts saturs? Domāju, ka šī nedēļa dotu vērtīgu pieredzi, atklājumus un varbūt arī ļoti radošus risinājumus.

Un vēl viena laba doma, kuru referenduma TV naktī atgādināja filozofe Maija Kūle. Patlaban būtu vajadzīgs kvalitatīvs un apjomīgs pētījums, kas lai precīzi identificētu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtības, uzskatus un problēmas. Tas, ko dzirdam viņu pašu izteikumos TV intervijās, ir pilns ar emocionālām ietekmēm un pretrunīgiem izteikumiem. Viņu aizstāvji politiķi savos spriedumos nav brīvi no politiskās konjunktūras, no kaislību uzjundīšanas. Viens kvalitatīvs pētījums ne tikai sniegtu objektīvāku ieskatu, bet arī aiztaupītu neskaitāmus finansiāli un morāli dārgus referendumus.

Politiskā kultūra slāpst pēc zinātnes, radošuma un inteliģence. Bet tautas gudrība mums atgādina, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana zelts. 

Tweet