Interesents: Cienījamais Emša kungs! Vai Jūs atbalstāt Latvijas ražotājus un Latvijas pārtikas audzētājus, un kā tas izpaužas? Paldies!

Indulis Emsis: Protams, es, kā jebkurš latvietis, atbalstu Latvijas pārtikas ražotājus un pārtikas audzētājus. Mans kā Ministru prezidenta uzdevums ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības, tajā skaitā ražošanas un zemkopības attīstību. Protams, gatavojot valdības dokumentus, pirmām kārtām tiek ņemtas vērā Latvijas sabiedrības  un uzņēmēju intereses.

Kas attiecas uz lauksaimniecības nozari, tad par valdības un tai skaitā arī manu kā valdības vadītāja atbalstu liecina gan valdībā apstiprinātie budžeta grozījumi, no kuriem trešā daļa līdzekļu tiks lauksaimniekiem, gan valdības atbalsts Zemkopības ministrijas realizētajām Latvijas ražotāju atbalsta kampaņām «Growing green in Latvia» un «Zaļajai karotītei».

Kasagrande: Kā Jūs vērtējat situāciju ar ES struktūrfondu apguvi ELVGF un ZVFI jomā? Vai uzskatāt, ka Lauku atbalsta dienests dara visu iespējamo, lai lauksaimnieki šo atbalstu saņemtu?

Indulis Emsis:  Lauku atbalsta dienests (LAD) ir akreditēta Eiropas Savienības finansējuma administrēšanas iestāde un šobrīd pilnībā atbilst visām ES prasībām. Katrā ziņā struktūrfondu projektu iesniegšana, izskatīšana un līgumu slēgšana Lauku atbalsta dienestā norit raiti, kas nozīmē, ka izstrādātā darbības shēma darbojas. 

Jāatzīmē, ka LAD jau ir pieredze ES atbalsta fondu administrēšanā — veiksmīgi tika apgūts SAPARD finansējums. Protams, ņemot  vērā   apgūstamo līdzekļu lielo apjomu, vienmēr var būt nepilnības, taču mēs visi mācāmies «paņemt» ES finansējumu. Un LAD tajā skaitā.

Tarr: Ko Jūs ieteiktu šodien Latvijā darīt jaunam zinātniekam?

Indulis Emsis: Aktīvi strādāt zinātnes un Latvijas labā — rakstīt projektus, piedalīties konkursos, ieskaitot Eiropas Savienības struktūrfondu atklātos konkursus un Nacionālās programmas, piemēram, ESF Doktorantūras nacionālajā programmā ir paredzēts piešķirt grantus (Ls 200/mēn.) 136 jaunajiem zinātniekiem.

Sportists: Labdien! Kad beidzot Latvijā tiks uzbūvēts Jūsu solītais velotreks???

Indulis Emsis: Sakarā ar velotreka nepieciešamību Latvijā un Vācijas piedāvāto treka konstrukciju dāvinājumu 1999. gadā MK iedalīja treka celtniecības sākšanai Ls 166 000. Par iedalīto naudu no Vācijas tika atgādātas dāvinātās treka konstrukcijas (DM 25000), tika izstrādāts skiču projekts, IZM organizēja konkursu, kurā uzvarēja firma BKD, un, sākot būvniecību, tika iegādātas jumta konstrukcijas. Turpmākos piecus gadus regulāri IZM tiek iesniegts pieteikums investīciju programmai par līdzekļu iedalīšanu treka celtniecības turpināšanai, bet līdz šim līdzekļi netika iedalīti un labi iesāktais darbs apstājies, jo tam ir nepieciešams Ls 1 miljons 200 000.

Ksavjera: Kādas izmaiņas vēl gaidāmas studentu dzīvē?

Indulis Emsis: Tikai pozitīvas. Turklāt visas izmaiņas tiek pieņemtas, konsultējoties ar Latvijas Studentu apvienību.

Studente: Kas notiks ar stipendijām? Man tie Ls 8 daudz nozīmēja, bet, tā kā mācos 2 augstskolās un strādāju, tad lielā stīpa man nedraud! Un vai tiks atcelta arī ceļa kompensācija? Jūsu domas par šo jautājumu! Paldies!

Indulis Emsis: Uz stipendiju konkursa kārtībā varēs pretendēt nestrādājoši studējošie. Stipendiju apmērs būtiski tiks paaugstināts. Ceļa kompensācijas netiks atceltas.

Ludvigs: Par hokeja čempionātu. Savulaik «Merks» izvirzīja prasību (varētu teikt ultimātu), ka otrai hallei jābūt ārpus Rīgas. Šinī sakarā jautājums — vai mazās halles lēmuma pieņemšanas kavēšana MK ir saistīta ar negaidīto Hokeja federācijas nostāju, kura strikti prasa otru halli celt Rīgā? Un, ja tomēr tiks pieņemts lēmums par otrās halles būvniecību Rīgā, vai «Merkam» nav iespējas atkāpties no savām saistībām???

Indulis Emsis: 24. augustā notiks MK sēde, kurā jāpieņem lēmums par otrās halles būvniecību. 

Jānis: Es braucu ar BMX riteni un dzīvoju Ikšķilē, bet tuvākais skeitparks ir Rīgā, un tas pats ir ļoti mazs, un tur īsti nav kur apgriezties — tas ir Grīziņkalnā. Ja tādus parkus sataisītu vairāk, jaunatnei būtu ko darīt — viņi neklaiņotu pa pilsētas ielām, nepīpētu, nedzertu, viņiem būtu, ko darīt visu dienu. Viņi attīstītu savu sportisko pusi. Un braukt gribētāju ir ļoti daudz visās pilsētās. Šis ekstrēmais sporta veids ļoti attīstās!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Indulis Emsis: Lai Ikšķilē uzceltu BMX trasi vai skeitparku, jāaktivizē vietējā pašvaldība, jo tikai tā var virzīt šādu projektu — meklēt finanses, vietu, sponsorus. Ja būs labs projekts, valsts var domāt, kā to atbalstīt.

Ceļinieks: Vai Jums neliekas, ka Rīgas interesēs ir neattīstīta ceļu un dzelzceļa struktūra, lai darbaspēks dzīvotu Rīgā un nepārceltos uz dzīvi tuvākajās pilsētās? Piemēram, ātrgaitas dzelzceļš ļautu mierīgi dzīvot Liepājā un strādāt Rīgā, jo ceļā paietu ne vairāk par stundu.

Indulis Emsis: Ātrgaitas dzelzceļa satiksme, protams, labvēlīgi ietekmētu darba tirgu un reģionu attīstību, tomēr ātrgaitas dzelzceļu būve Latvijā nez vai jel kad atmaksātos, jo nedz attālumu, nedz arī iedzīvotāju skaita un blīvuma ziņā tam nav priekšnosacījumu.

Atbilstoši internetā pieejamiem datiem (http://www.trainweb.org/railwaytechnical/finance.htm) — lētākās ātrgaitas dzelzceļa izmaksas ir apmēram 6 miljoni latu par kilometru («TGV Est», Francijā), un biļetes cena braucienam starp Liepāju un Rīgu būtu 15–20 latu, ko nez vai kāds varētu atļauties ikdienas braucieniem uz darbu. Līdz ar to panākamie ieguvumi būtu nesalīdzināmi mazāki par ieguldījumiem šādā projektā, un Latvijas apstākļiem tas ir nereāls.

Tomēr nākotnē varētu runāt par zināmu ātruma paaugstināšanu esošajās dzelzceļa līnijās ar attiecīgu braukšanas laika samazināšanu starp maršrutu galapunktiem. Tomēr, ņemot vērā pastāvošo situāciju dzelzceļa pasažieru pārvadājumu finansēšanā, šobrīd ir daudz neatliekamāki uzdevumi, lai satiksmi saglabātu vismaz esošajā līmenī.

Atsevišķi gribētos piebilst, ka zināms izņēmums no minētā ir projekts «Rail Baltica», jo tā realizācijas pamatā ir arī politisks mērķis — veidot stabilu Baltijas valstu transporta saiti ar centrālo Eiropu, un gar šo līniju ir paredzama arī vietējās satiksmes attīstība.

Felīnī: Laukos jau tagad dzīvokļi maksā 5–6 tūkstoši latu, kurš tad dos to naudu pensionāriem, pat ja tas maksātu 2000 tūkstošus? Saimnieks piesviež Ls 300 par aiziešanu. Tas arī viss. Kur Jūs dzīvojat???

Indulis Emsis: Viens no priekšlikumiem denacionalizēto namu īrnieku jautājumu risināšanai ir arī valsts līdzdalība dzīvokļu iegādē.

Rita: Runa bija par valsts atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo īpašnieku namos — maksājot starpību no valsts. Vai tās maksas nebūtu veicamas no pašvaldību budžetiem, ne no valsts budžeta, jo katrā pilsētā izmaksas atšķiras.

Indulis Emsis: Runa ir par trīspusējo palīdzību — valsts, pašvaldība, privātīpašnieki. Tikai tādā veidā var sniegt vērā ņemamu palīdzību iedzīvotājiem.

Ija: Vai, Jūsuprāt, Latvijā pašlaik nav redzamas fašisma pazīmes? Vai mazturīgos (kuri tādi nav, bet ar valsts palīdzību tādi kļuva šo desmit gadu laikā) tagad deportēs uz Pierīgas rajoniem un ne jau nu uz labākiem apstākļiem?

Indulis Emsis: Neviens nevienu neplāno deportēt, bet gan piedāvāt brīvprātīgi dzīvot laukos, ja maksājumi Rīgā kļuvuši par lieliem.  

Edmunds: Kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS būs minimālās algas līmenī, un kad minimālā alga būs iztikas minimuma līmenī??? Kāpēc nekas netiek darīts šajā sakarā? Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis iet uz pašvaldībām, kāpēc nenotiek aktīva pašvaldību reforma?

Indulis Emsis: Jau no nākamā gada valdība plānojusi palielināt neapliekamo minimumu par 5 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām par 7,5 latiem. Nākamo piecu gadu laikā neapliekamais minimums sasniegs 70 latus un atvieglojumi par apgādībā esošām personām — 53 latus. Valdība tieši tagad ķērusies pie šīs problēmas risināšanas. Perspektīvā ir paredzēts palielināt arī minimālo algu, taču vienlaikus abus šos sociāli būtiskos jautājumus atrisināt nevar — budžeta iespējas ir ierobežotas, jo nākamgad vienlaikus tiek palielinātas algas pedagogiem, būtiski palielinātas māmiņu algas un atbalsta maksājumi zemniekiem.

Ienākuma nodokļa apjoms atkarīgs nevis no pašvaldību reformas, bet gan no tā, kādus ienākumus cilvēks saņem, cik viņš ir ekonomiski aktīvs.

Harlequin: Vai Latvijas pašvaldības spēs veiksmīgi apgūt fondu naudu 2005. gadā, kad būs nepieciešams vislielākais pirmsfinasējums un līdzfinansējums?

Indulis Emsis: To mēs skaidri redzēsim tikai 2005. gada beigās, taču darām visu, lai ES fondu piešķirtais finansējums Latvijā tiktu efektīvi apgūts. Tā, piemēram, šā gada budžeta grozījumos ir paredzēts par 3 miljoniem latu palielināt pašvaldību aizņēmumu limitu, un tas ir konkrēts solis pretim pašvaldībām, lai tās varētu aizņemties līdzekļus, arī ES fondu līdzfinansētu projektu realizācijai. Vienlaikus jāatzīmē, ka pašvaldības bijušas lietas kursā par ES naudas apjomiem jau labu laiku, pirms radās iespēja iegūt ES līdzekļus.

Jauniete: Mani uztrauc tas, ka viss paliek tik dārgs, bet mazpilsētās ir bezdarbs un naudas nav. Cilvēki strādā firmās, kas neizsniedz ne algas lapas, ne līgumu kopijas. Cilvēki strādā 10 stundas 6 dienas nedēļā. Vai tas ir normāli? Un pelna Ls 60–80 (sievietes). Darbs ir smags, indīgs. Ko Jūs domājat par tādiem uzņēmumiem?

Indulis Emsis: Domāju, ka negodīgi darba devēji mēdz ļaunprātīgi izmantot situāciju, piedāvājot darbiniekam neslēgt darba līgumu un līdz ar to nemaksāt nodokļus. Līdz ar to tiek pārkāpti likumi, un galarezultātā cietējs ir arī pats darbinieks, kurš piekritis šādam piedāvājumam. Valsts ieņēmumu dienests un Valsts darba inspekcija ir valsts iestādes, kuras cīnās ar šiem pārkāpumiem un pieķeršanas gadījumā sodi darba devējam kļūst aizvien bargāki. Normālais darba laiks ir 40 stundu nedēļā, un par virsstundu darbu jāmaksā — arī šie noteikumi ir pārkāpti. Ieteiktu griezties tuvākajā Valsts darba inspekcijā pēc padoma.

Tētis: Vai būs t. s. māmiņu alga? 

Indulis Emsis:  Jā, valdībā  panākta  vienošanās, ka no nākamā gada valsts budžeta 20 miljonus latus atvēlēs bērnu kopšanas pabalstu palielināšanai. Ministru  kabineta  komitejas sēdē atbalstīja vienu no četriem pabalsta variantiem, kas paredz ar 2005. gada 1. janvāri vienam no vecākiem (sociāli apdrošinātai  personai) maksāt pabalstu 70% apmērā no viņa vidējās algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu laikā pirms bērna piedzimšanas, vienlaikus nosakot pabalsta minimālo apmēru (ne mazāk kā 56 lati mēnesī) un pabalsta maksimālo apmēru (ne vairāk kā 392 lati mēnesī).

Amelly: Mani interesē Jūsu tagadējā nostāja bērnu kopšanas pabalstu jautājumā. Vai joprojām uzskatāt, ka pabalstus nevajadzētu diferencēt? Ja tā, vai nedomājat, ka tas veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanu tikai mazturīgās ģimenēs? 

Indulis Emsis: Līdz šā lēmuma pieņemšanai notika ļoti plašas diskusijas un viedokļu apzināšana visā sabiedrībā — sabiedriskajās un nevalstiskajās organizācijās, valsts un pašvaldību iestādēs u. tml. Tā kā šis lēmums skar ļoti lielu sabiedrības daļu, bija jāuzklausa iespējami plašāks viedokļu spektrs, un to mēs arī izdarījām. Es nepastāvu uz savu viedokli par spīti visam — ja argumenti ir pārliecinoši, es piekrītu citu uzskatiem.

Bērna kopšanas pabalsta svarīgākais mērķis ir veicināt dzimstību tieši tajās Latvijas ģimenēs, kas ir sociāli un ekonomiski aktīvas, kas pašas spēj parūpēties par sevi un saviem bērniem un nepretendē uz sociālo palīdzību. Šo mērķi sasniegt vislabāk palīdzēs diferencētie pabalsti.

Es gribu uzsvērt, ka bērna kopšanas pabalsts sastāv no divām daļām — 50 lati ir tā daļa, kas domāta tieši bērnam. Tā ir vidējā summa, par kuru var iegādāt visu bērnam līdz gada vecumam nepieciešamo mēnesī. Otra pabalsta daļa ir finansiāla kompensācija bērna kopējam. Ja vecāks, kurš ir strādājis, maksājis nodokļus un saņēmis algu, tagad sēž mājās ar bērnu, šī pabalsta daļa ļauj ģimenei nezaudēt dzīves līmeni vismaz pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas.

Topošais students: Krievija pastāvīgi grauj Latvijas godu un cieņu starp pārējām ES valstīm! 1. Kāpēc Latvija nepieprasa ES atzīt Latvijas okupāciju PSRS laikā? 2. Kāpēc Latvija (ja pati nevar tikt galā) neprasa palīdzību ES nogremdētā kuģa lietā? 3. Vai tad mūsu ārpolitika tiešām ir tik traģiska, ka daži diplomāti neaizstāv mūsu, bet Krievijas intereses (minoritāšu rezolūcijas sakarā)?

Indulis Emsis: 1. Vairākums Eiropas valstu un daudzas citas pasaules demokrātijas pusgadsimtu (1940–1991) īstenoja attiecībās ar PSRS t. s. neatzīšanas politiku — neatzina PSRS 1940. gadā veikto Baltijas valstu okupāciju par likumīgu, neatzina Baltijas piederības likumību Padomju Savienībai.

Visas Eiropas Savienības valstis atzīst par reāli notikušu vēstures faktu to, ka PSRS 1940. gadā ir okupējusi Baltijas valstis. Latvijas amatpersonas un diplomāti ir izmantojuši un izmanto gan starptautisko forumu tribīnes, gan  divpusējo kontaktu iespējas, lai vērstos ar atbilstošiem aicinājumiem pie to pasaules valstu valdībām, kas vēl nav atzinušas vai fiksējušas okupācijas faktu. ANO ir oficiāli izplatīta visām tās dalībvalstīm LR Saeimas «Deklarācija par Latvijas okupāciju», kurā mūsu valsts parlaments tautas vārdā aicina visas valstis un starptautiskās organizācijas atzīt PSRS veiktās Latvijas okupācijas faktu.  

2. Latvijas tieslietu iestādēm ir aktīvi jāveic visas likumā noteiktās darbības un jāizmanto visas tiesiskās iespējas, lai panāktu objektīvu un taisnīgu spriedumu nogrimušā kuģa lietā.

3. Manā rīcībā nav neviena fakta, kad Latvijas diplomāti nebūtu aizstāvējuši Latvijas intereses, tai vietā aizstāvot Krievijas intereses.

Scud: Vai Jums neliekas, ka attiecības starp Latviju un Krieviju vēl pasliktināsies, ja Saeima pieņems jauno deklarāciju par deokupāciju?

Indulis Emsis: Latvijas Republikas 6. Saeima 1996. gadā pieņēma «Deklarāciju par Latvijas okupāciju», kas ir morāli un politiski saistoša Latvijas pilsoņiem un amatpersonām. Nevaru komentēt nepieņemtu deklarāciju ar precīzi nezināmu, Saeimas vēl  neakceptētu saturu.

MP: Kāpēc Latvija pieļauj nemitīgu Krievijas kritiku un nespēj pastāvēt (aizstāvēt) uz saviem principiem (minoritāšu jautājumos)? Kāpēc netiek sodīti Latvijas diplomāti, kas neaizstāv Latvijas pozīcijas, bet gan Krievijas? (Tas bija vienā no reizēm, kad izskatīja Krievijas iesniegto «rezolūciju» par minoritātēm!)

Indulis Emsis: Latvija neatstāj bez principiālas atbildes reakcijas nepamatotus uzbrukumus un tendenciozu kritiku jautājumos, kas saistīti ar minoritāšu tiesību nodrošināšanu Latvijā. Latvijas diplomātijas efektivitāte nav atkarīga tikai no tās paveiktā, bet arī no citu starptautiskās darbības subjektu atbalsta un  nostājas, sastopoties ar oponentu paņēmieniem konkrētā situācijā.

Vigants: Es te klausos un visu laiku dzirdu: piešķiram miljonus vieniem, piešķiram miljonus otriem. Varbūt labāk tomēr procentos, jo diemžēl tauta budžeta lietas no galvas nezina un ir diezgan grūti pateikt — tas ir daudz vai maz… Pēc jūsu izteiksmes spriežot, tas ir ļoti daudz! :)

Indulis Emsis: Tas ir tieši tik daudz, cik valsts var atļauties. Lai būtu labāk saprotams, piemēram, pedagogiem ar budžeta grozījumiem algas tiek palielinātas vidēji par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Vai tas ir daudz vai maz? Tāpat papildu subsīdijas zemniekiem 15,4 miljonu latu apmērā — līdz šim budžetā subsīdijām bija atvēlēti 55,1 miljons latu, un jūs redzat, cik būtisks ir šis palielinājums.

Ainars: Kāpēc VID mājas lapā nav foruma, kur nodokļu maksātāji var uzdot jautājumus un VID speciālisti atbild, lai visi lasa, jo tad nebūs atkārtotu jautājumu. Katru dienu nodokļu maksātāji uzdod vienus un tos pašus jautājumus visās VID iestādēs, bet 100 konsultantu atbildes — oi-oi — dažādas. 

Indulis Emsis: Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapa patiešām nav ideāla, un, cik zināms, tiek plānots to būtiski pārveidot. Un šis varētu būt labs ieteikums tās veidotājiem, paldies.

Vigants: Klausoties Jūsu diktēto tekstu: 8,8% IKP pieaugums var būt arī ar negatīvām sekām. Kā piemēram, ar ekonomikas pārkaršanu? Vai ir plānots veidot arī kādus preventīvus pasākumus?

Indulis Emsis: Latvijas valdība realizē konservatīvu fiskālo politiku, tas ir mūsu preventīvais pasākums. Tā, piemēram, valsts budžeta fiskālais deficīts tiek saglabāts 2% no IKP apmērā, un šis līmenis ir vēl ar rezervi līdz Māstrihtas kritērija sasniegšanai.

Doma: Jūs atbalstāt valsts iestāžu darbinieku, kuri darbojas ar EK naudu, augstā atalgojuma nepieciešamību. Bet kāpēc Jūs nedomājat par tiem zemākajiem ierēdņiem, kas veic reālo darbu ikdienā? Arī tiem, kuri strādā ar Latvijas budžeta naudu? Vai Jūs nesatrauc tas, ka ministrijās ekspertu un referentu mainība ir līdz 80% gadā? Vai Jūs nedomājat, ka Latvija no tā cieš vēl vairāk? 

Indulis Emsis: Šī patiešām ir viena no problēmām — zemais valsts iestāžu darbinieku vidējais atalgojums un darbinieku mainība. Diemžēl, lai visā valstī ieviestu jauno atalgojuma sistēmu, gadā no valsts budžeta būtu papildus nepieciešami 70 miljoni latu. To valsts budžets nākamgad vēl nevar atļauties, tādēļ mēs ejam soli pa solim — nākamgad mēģināsim vairāk atbalstīt vismaz tos darbiniekus, kas ir atbildīgi par ES naudas piesaisti, jo šai naudai būtu jāveicina valsts kopējā attīstība. Turklāt pašlaik ļoti aktuāla ir tieši šo darbinieku pārpirkšana no valsts iestādēm — cilvēki atnāk uz valsts iestādi, mācās, iegūst pieredzi un tad tiek pārpirkti par dubultām un trīskāršām algām, jo ES fondu līdzekļu izmantošana ir ļoti aktuāla.

Vigants: Nodokļu sistēma Latvijā — nezinu, cik tas ir godīgi, bet man kā apzinīgam nodokļu maksātājam brīžiem šķiet diezgan netaisnīgi, kas es mēnesī kā privātpersona un mans uzņēmums par mani samaksāju nodokļos (dažādus: PVN, degvielas akcīze, sociālais, ienākuma utt.) vairāk nekā Ls1000, bet pretī es saņemu — bedrainus ceļus, nekompetentu Ceļu policiju, NEKĀDAS sociālās garantijas (ja mums ar draudzeni piedzimtu bērniņš, pabalsts skaitītos no viņas maksātajiem nodokļiem, un tas būtu smieklīgs). Manai māmiņai nepilsonei un bezdarbniecei iztika jāpelna, lasot odziņas, manām māsām skolā nav pat interneta pieslēguma! KUR PALIEK MANI NODOKĻI?

Indulis Emsis: Pēc grozījumiem valsts budžeta kopējie izdevumi ir plānoti 2,18 miljardi latu. Nedaudz vairāk kā pusi no budžeta tērē sociālā apdrošināšana kopā ar veselības aizsardzību un izglītību. No atlikušās daļas tiek finansētas visas pārējās valsts atbildībā esošās jomas — aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, ceļu un citas infrastruktūras finansēšana, sports un kultūra, lauksaimniecība un vispārējie valdības dienesti.

Faktiski viena pati sociālā apdrošināšana un nodrošināšana — tās ir pensijas un pabalsti — no valsts budžeta patērē gandrīz trešo daļu. Lai vienam pedagogam Latvijā palielinātu algu par 1 latu mēnesī, no budžeta gadā ir nepieciešami 700 tūkstoši latu. Kopumā valsts budžeta summas liekas milzīgas, bet arī valsts pienākumi un izdevumi ir lieli. Katru gadu finansējums visām sfērām tiek palielināts. Piemēram, ceļi — palūkojieties apkārt, cik daudz ceļu remontu notiek! Protams, mums gribas dzīvot labi jau šodien, nevis rīt vai vēl tālākā nākotnē, bet tas nāks līdz ar valsts kopējo izaugsmi. Un es esmu pārliecināts, ka mums būs gan sociālās garantijas, gan cienījama policija.

Raitis: Ja Jūs nākat no Zaļās partijas, kāpēc nekas netiek darīts vides aizsardzības jomā — mazie HES, naftas tranzītuzņēmumi, jūrmala utt. Turpina notikt klaja iedzīvotāju interešu ignorēšana, un nekas neliecina, ka kaut kas var mainīties. Ja nekas nemainīsies manu balsi vairs neskaitiet…

Indulis Emsis: Vides aizsardzībai ir atvēlēta nozīmīga vieta ne tikai Zaļās partijas, bet arī citu Latvijas politisko partiju programmās, tā ir bijusi ietverta visu valdību deklarācijās un rīcības programmās. 2002. gada Pasaules valstu vadītāju konferencē «Global Leaders For Tomorrow» Davosā tika prezentēts arī ASV Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījums par vides ilgtspējības indikatoriem, pēc kuru izvērtējuma Latvija starp 142 pasaules valstīm ieņēma 10. vietu kopumā, bet 6. — to  ūdens kvalitātes ziņā. Arī ES augsti novērtē Latvijas dabas daudzveidību un sasniegumus piesārņojuma samazināšanā, kas gūti pēdējos desmit gados.

Enerģijas ražošana nekur nav videi draudzīga, tai skaitā atjaunojamo energoresursu izmantošana lielajos un mazajos HES un pat vēja ģeneratoros, bet vēl nedraudzīgāka tā ir tajās valstīs, kurās notiek fosīlā kurināmā iegūšana par viszemāko cenu, nerēķinoties ar vidi un iegūstošās rūpniecības strādnieku veselību vai pat dzīvību. Atsevišķi cilvēki īsti neizprot lozunga «Domā globāli — rīkojies lokāli» būtību, viņi grib lielu algu un lētu siltumu un elektroenerģiju bez emisijām ūdenī un gaisā un bez atkritumiem. Viņi aizmirst Latvijas kā tranzītvalsts tūkstošgadīgo rūgto pieredzi un nenovērtē tranzīta lielo nozīmi mūsu ekonomikā, vienlaikus iedomājoties, ka starptautiskos investorus var tik viegli novirzīt uz videi draudzīgākiem ceļiem.

Iedzīvotāju līdzdalība vides jautājumu risināšanā kļūst aizvien nozīmīgāka. Viņi piedalās gan ietekmes uz vidi izvērtējuma, gan būvniecības procesos, iedzīvotāju līdzdalība arī nosaka viņu interešu ņemšanu vērā, pieņemot pašvaldību lēmumus, — tas attiecas gan uz terminālu attīstību, gan Jūrmalas apbūvi. Ja iedzīvotāju interese ir nepietiekama, investoru intereses var kļūt noteicošās pašvaldības lēmuma pieņemšanas procesā. Ja Jūs aktīvi iestājaties, lai pašvaldības pieņemtu savus lēmumus atbilstoši vides likumdošanai un iedzīvotāju interesēm, Jums ir likumdošanā nodrošinātas tiesības to darīt, tai skaitā tiesības pārsūdzēt pašvaldības lēmumu Administratīvajā tiesā.

Balsošana par kādu no partijām ir tikai pats pirmais un vieglākais Jūsu solis Latvijas tiesiskās sabiedrības nodrošināšanā, nākamie soļi Jums kā sabiedrības loceklim jāsper pašam. Bet Zaļās partijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai Jums būtu likumīgas tiesības aizstāvēt savas un citu sabiedrības locekļu intereses pret jebkuru investoru vai pašvaldību, ja tās var nodarīt zaudējumus videi.

Kas: Jautājums par Latvijas dalību Irākas okupācija. Vai atzīstat, ka līdzās teroristiem Irākā darbojas arī ievērojams skaits patriotiski noskaņotu kaujinieku, kam nav pieņemama ārzemju karaspēka atrašanās savā zemē? 

Indulis Emsis: Šai kontekstā būtu nepieciešams atzīmēt šādus aspektus. Neviens nenoliedz, ka jebkuras politiskās varas transformācijas process ir pietiekami sarežģīts un ir veiksmīgs tikai tad, ja tiek atrasts pareizais balanss starp dažādām sabiedrības grupām. Šie procesi ir īpaši sarežģīti Irākā, ņemot vērā tās etnisko un reliģisko daudzveidību, kā arī Sadāma Huseina režīma atstāto mantojumu.

Tieši tādēļ ANO vadībā ir izstrādāts varas nodošanas mehānisms, kam jāatrod optimālais risinājums visu Irākas etnisko un reliģisko grupu iesaistei Irākas politiskajā sistēmā. Mēs esam gandarīti, ka šo procesu apstiprināja ANO Drošības padome un 28. jūnijā notika varas nodošana Irākas pagaidu valdībai. Tagad ir būtiski, lai Irākas pagaidu valdība kopā ar ANO varētu veiksmīgi sagatavoties 2005. gada janvārī plānotajām vēlēšanām, veidojot vairākumam Irākas iedzīvotāju pieņemamāko pārvaldes modeli.

Pašlaik reti kāds apšauba to, ka koalīcijas spēku izvešana praktiski novestu Irāku pilsoņu kara stāvoklī. Irākas pagaidu valdība pagaidām tikai ar saviem spēkiem nav spējīga nodrošināt drošību valstī. Tieši tādēļ NATO sammita laikā Stambulā tika pieņemts lēmums sniegt atbalstu Irākas drošības spēku izveidei un apmācībai. Ir svarīgi, lai pilnīgas varas nodošanas brīdī Irākas valdībai būtu rīcībspējīgi drošības spēki un valsts pārvaldes institūcijas.

Latvijas un sabiedroto uzdevums šobrīd Irākā ir nostiprināt Irākas pagaidu valdības spēju pārvaldīt valsti un novērst asinsizliešanu irākiešu starpā. Nenoliedzami, kaujinieku motivācija ir dažāda, taču viņu rīcība apdraud situācijas normalizēšanos un rada draudus civiliedzīvotāju dzīvībām, kas nav pieļaujami. Nostiprinot valdības institūcijas un sarīkojot vēlēšanas ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, būs īstenoti priekšnoteikumi, lai Irākas tauta pilnībā varētu pārņemt varu savās rokās, kam vēlāk sekos starptautisko spēku izvešana.

Tweet