Latvijā tiešām trūkst profesionālisma. Trūks savstarpējās cieņas. Trūkst vienkāršu draudzīgu attiecību starp kolēģiem-skolotājiem. Nevar salīdzināt ar ārzemēs notiekošo, kur cilvēki viens otru atbalsta un ciena. Ne tikai uz skolotājiem tas attiecināms.

Par to, ka pedagoģiju iet mācīties tie, kuriem vienkārši vajag augstāko, tā ir taisnība. Viegli iegūstama, neka daudz nav jāmāk, vislētākā maksa utt. Pie tā arī jāpiedomā, piem., rīkojot īpašus iestājpārbaudījumus vai vēl ko... Pārprasto demokrātiju var ierobežot gan mirstīgais skolotājs, gan viņa vadītājs. Problēma ir tāda, ka skolotājiem pārāk zems pašvērtējums, viņi nekad neies un necīnīsies par sevis aizstāvēšanu. Manuprāt, tam varētu būt sakars arī ar to, ka tādā gadījumā tas skolotājs tiktu izčakarēts, atvainojos, no visām malām-gan direktors pārbaudītu, vai šis konkrētais personāžs ir cienīgs, lai viņa skola tiktu tautās muļļata, gan dažnedažādas inspekcijas, veicot savus pienākumus, izostītu visas izdarības un neizdarības, gan vecāki, kuri jau nu nekad nejūtās vainīgi pie tā, ka viņu atvases palaiž mutes. Mūsu skolas ir pārbāztas ar neprofesionāliem skolotājiem, kuri citviet savu vietu zem saules nav atraduši. Skolniekiem uz viņiem nospļauties, un tas ir abpusēji. Viņi tiek pazemoti, jo ļaujas. Kas gan cits viņiem atliek?...

Lai veicas, Ķīļa kungs! Pārmaiņas vajadzēja jau sen!

O! Intresanti......Ķīļa kungs, PAREIZI!!!!! Lai cik būs grūti manīt mūsu vecos paradumus, ĻOTI CERU, Jums tas izdosies!!!!! Man nudien patīk, ka tik gaišs cilvēks ticis pie stūres.....BEIDZOT!!!!!!!!

Protams. tikai vaina nav ne bērnos, ne skolotājos, ne stundu sadalījumā, ne brīvlaiku un mācību dienu proporcijās. Jāpārskata programmas. Normālas zināšanas var iegūt, ja būtu sakarīgi un loģiski izstrādāta mācību viela. Nu nav bērniem jāsabāž galvās visādi sīkumi. Tam tiek patērēts milzu laiks un darbs.