2010.gada vasarā tiesa ierosināja civillietu saistībā ar advokāta Grūtupa grāmatu «Maniaks», kurā aprakstīta slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllieta, kurā, nemainot viena Rogaļova izvarošanas upura vārdu, aprakstīts nodarītais.

Tiesa 8.februārī izskatīja Rogaļova upura - kādas sievietes - civilprasību par 50 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, kā arī godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Šodien tiesa noraidīja sievietes prasību piedzīt no Grūtupa 40 000 latu, kā arī viņas prasību pret laikraksta «Latvijas Avīze» izdevēju «Lauku Avīze», no kura viņa lūdza piedzīt 10 000 latu saistībā ar Grūtupa grāmatas fragmenta publicēšanu.

Pēc sprieduma pasludināšanas sievietes advokāte Dana Rone aģentūrai LETA sacīja, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs, savukārt Grūtupa interešu aizstāvis Elvijs Vēbers sacīja, ka viņš šādu spriedumu bija gaidījis.

Šodien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 7.marta būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka prasība vērsta pret Grūtupu un laikraksta «Latvijas Avīze» izdevēju «Lauku Avīze», kurš publicējis atsevišķus Grūtupa darba fragmentus. Ne Grūtups, ne «Latvijas Avīzes» izdevējs prasību neatzina.

Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt 40 000 latu kompensāciju par viņas privātās dzīves aizskārumu, sensitīvas informācijas publiskošanu, atklājot izvarošanas brīdī piedzīvotās emocionālās un fizioloģiskās reakcijas grāmatā nenomainot viņas vārdu, kas ļāvis, pretēji viņas vēlmei, viņu atpazīt plašai sabiedrībai. Tāpat ap 30 gadus seno notikumu atkārtota atsaukšana atmiņā sievietei nodarījusi morālas un fiziskas ciešanas, jo pasliktinājusies veselība. Viņa uzsvērusi, ka Rogaļova krimināllieta skatīta slēgtā tiesas sēdē.

No laikraksta izdevēja sieviete vēlas piedzīt 10 000 latu saistībā ar grāmatas fragmentu publicēšanu.

Viens no Grūtupa intereses aizstāvošajiem advokātiem - Elvijs Vēbers - iepriekš tiesas sēdē sacīja, ka neviens no prasītājas norādītajiem pārkāpumiem nav pieļauts. Pati prasītāja uzskatāma par literāru tēlu, jo grāmatā minēts viņas iepriekšējais uzvārds un šāda persona vairs dzīvē nepastāv, jo viņa ir precējusies otrreiz. Grāmatas autors ir bijis tiesīgs izmantot un darba vajadzībām apstrādāt arī personiskos datus.

«Maniaks» rakstīts dokumentāli vēsturiskajā žanrā, proti, tas ir literāri vēsturisks darbs, kurā cilvēkiem saprotamā valodā un veidā izklāstīti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latviju saviļņojušie notikumi, Rogaļovam uzbrūkot 22 sievietēm. Vēbers pauda uzskatu, ka nevienu neinteresētu vienkārši sauss tiesas protokolu atreferējums. Turklāt Grūtups iepriekš uzrakstījis vairākus darbus, kas «nav nekādi vienas dienas romāni un lubu literatūra», bet gan paliekoša vērtība nākamajām paaudzēm.

Otrs Grūtupa interešu aizstāvis - advokāts Erlens Kalniņš - sacīja, ka izbrīnu raisot tas, ka sievietes godu un cieņu aizskāris precīzs notikuša nozieguma faktu apraksts, savukārt sensitīvie dati izpausti, jo citādi nav bijis iespējams precīzi atspoguļot ar tiesas spriedumu krimināllietā identificētos nodarījuma faktus. Bez tam noticis noziegums, kas esot visas valsts un sabiedrības darīšana, tādejādi neesot iespējams runāt par vienas iesaistītās personas privāto dzīvi.

Šim uzskatam gan nepiekrita prasītājas advokāte Dana Rone, atzīmējot, ka ar to brīdi, kad kāda persona tiek izvarota, sabiedrība negūst tiesības apspiest notikušā detaļas un sabiedrībai nav tiesību pārkāpt privātās dzīves robežas. Rone sacīja, ka viņas kliente nav bijusi amatpersona un viņai ir un vienmēr ir bijušas stingri noteiktas privātās dzīves robežas.

«Latvijas Avīzes» advokāts Jānis Volksons sievietes prasību tiesā neatzina, sakot, ka avīze vēlējusies informēt par gaidāmo notikumu - Grūtupa grāmatas iznākšanu. Ja tas nebūtu darīts, tad tā nebūtu izpildījusi savu likumā noteikto sabiedrības informēšanas funkciju. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar