EK "šodien nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības" principiem, teikts izplatītajā paziņojumā.

Pretrunīgi vērtēto nolīgumu parakstījušas arī ASV, Japāna un Kanāda, taču vislielāko pretestību tas izraisījis tieši Austrumeiropā, kur vairākas valstis draudējušas nolīgumu neratificēt.

EK aizstāvējusi ACTA un solījusi gādāt, lai tas šomēnes tiktu ratificēts Eiropas Parlamentā (EP).

"Debatēm jābūt balstītām uz faktiem, nevis dezinformāciju un baumām, kas pēdējās nedēļās dominējušas sociālajos medijos un blogos," paziņojot par lēmumu vērsties ES Tiesā, skaidroja tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.

Augstā amatpersona norādīja, ka ACTA nolīguma mērķis ir "paaugstināt globālos standartus intelektuālā īpašuma tiesību" jomā, un pauda pārliecību, ka pretrunīgi vērtētais līgums "palīdzēs nosargāt darbavietas, kas tiek zaudētas, jo šobrīd ir pieejamas viltotas un pirātiskās preces 200 miljardu eiro vērtībā".

Taču arī pašā Eiropas Komisijā šajā jautājumā nav vienprātības. Tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga trešdien tviterī raksta, ka "autortiesību aizsardzība nevar būt par attaisnojumu vārda brīvības un informācijas brīvības izskaušanai".

ACTA ratifikāciju nolēmušas iesaldēt vairākas ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, un trešdien par šādu lēmumu paziņojusi arī Austrija, norādot, ka iesaldēs ratifikācijas procesu līdz lēmuma pieņemšanai EP.

Austrijas iekšlietu ministres Johannas Miklas-Leitneres preses pārstāvis informēja, ka ministre atzinīgi vērtē EK lēmumu nodot ACTA izvērtēšanai ES Tiesā. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar